Latvijas inflācija zem 3% decembrī: prognoze līdz 30. novembrim

Autors: Woodchem redakcija

Publicēts 2026. gada 9. septembrī

Latvijas 2026. gada nogales inflācijas prognozei ir precīzs slieksnis un oficiāls izšķiršanas avots: Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR, kas publicē saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas pa mēnešiem un valstīm, tostarp Latvijai. Prognožu izvēle noslēgsies 2026. gada 30. novembrī, pirms decembra sākuma, tādēļ vēlāk saņemtie dati vairs nevarēs ietekmēt dalībnieku izvēli.

Jautājums ir vienkāršs, bet robeža — stingra: vai Latvijas SPIC gada pārmaiņu rādītājs 2026. gada decembrī būs zem 3,0%? Rezultāts 2,9% nozīmētu “jā”, savukārt 3,0% vai lielāks rādītājs nozīmētu “nē”. Pašlaik iznākums nav zināms, un to noteiks tikai publiskotie dati.

Īsi par svarīgāko

• Prognozes jautājums: vai Latvijas decembra SPIC gada pārmaiņas būs zem 3,0%?
• Izvēles termiņš: 2026. gada 30. novembris.
• “Jā” nosacījums: Eurostat publicē vērtību, kas ir mazāka par 3,0%.
• “Nē” nosacījums: rādītājs ir tieši 3,0% vai augstāks.
• Izšķirošais avots: Eurostat datu kopas PRC_HICP_MANR Latvijas decembra ieraksts.

Ko mēra Eurostat decembra rādītājs

Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR apkopo SPIC gada pārmaiņu rādītājus pa mēnešiem. Šajā jautājumā būs vajadzīga Latvijas vērtība par 2026. gada decembri, nevis visa gada vidējā inflācija vai atsevišķas preču grupas cenu izmaiņas.

SPIC rāda, kā noteiktā patēriņa groza cenu līmenis mainījies salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Tas ir kopējais ekonomikas rādītājs, nevis apgalvojums, ka katras preces vai pakalpojuma cena mainījusies vienādi.

Arī inflācija zem 3% nenozīmē vispārēju cenu samazināšanos. Piemēram, 2,9% gada inflācija joprojām nozīmētu, ka vidējais salīdzinātais cenu līmenis ir augstāks nekā gadu iepriekš. Lai runātu par kopējā cenu līmeņa kritumu, attiecīgajam pārmaiņu rādītājam būtu jābūt negatīvam.

Gada un mēneša inflācija nav viens un tas pats

Gada inflācija 2026. gada decembrī salīdzinās cenu līmeni ar 2025. gada decembri. Mēneša inflācija savukārt salīdzinātu 2026. gada decembri ar tā paša gada novembri. Šie rādītāji atbild uz atšķirīgiem jautājumiem un vienā mēnesī var virzīties pretējos virzienos.

Cenas decembrī varētu nedaudz samazināties pret novembri, bet gada inflācija vienlaikus varētu palikt virs 3%, ja cenu kāpums iepriekšējos 12 mēnešos bijis pietiekami liels. Iespējama arī pretēja kombinācija: mēneša cenas aug, taču gada rādītājs sarūk iepriekšējā gada augstās salīdzinājuma bāzes dēļ.

Tādēļ jautājuma atrisināšanā netiks izmantots decembra mēneša pārmaiņu rādītājs. Izšķiroša būs tikai Eurostat publicētā gada pārmaiņu vērtība par konkrēto mēnesi.

SPIC un nacionālais patēriņa cenu indekss kalpo dažādiem mērķiem

Saskaņotais patēriņa cenu indekss jeb SPIC veidots pēc Eiropas Savienībā saskaņotas pieejas. Tas ļauj salīdzināt inflācijas attīstību Latvijā ar citām dalībvalstīm un veidot eirozonas un ES kopējos rādītājus.

Nacionālais patēriņa cenu indekss galvenokārt atspoguļo cenu pārmaiņas valsts iekšējās statistikas vajadzībām. Abi indeksi raksturo patēriņa cenu dinamiku, tomēr to aptvērums, svari un atsevišķu izdevumu grupu uzskaite var atšķirties. Tāpēc vienā periodā to rezultātiem nav obligāti precīzi jāsakrīt.

Šajā prognožu jautājumā nacionālais patēriņa cenu indekss nevar aizstāt SPIC. Pat ja nacionālajā statistikā decembra gada inflācija būtu zem 3%, atbilde būtu “nē”, ja Eurostat SPIC rādītājs sasniegtu 3,0% vai vairāk.

Kāpēc 3% robežas iznākums joprojām ir nenoteikts

Līdz decembrim kopējo inflāciju var ietekmēt vairākas izdevumu grupas un salīdzinājuma bāzes efekts. Enerģijas cenas mēdz mainīties straujāk nekā daudzu pakalpojumu cenas, savukārt pārtikas cenas var reaģēt uz ražas, izejvielu, transporta un piegādes izmaksām.

Pakalpojumu cenu dinamiku var ietekmēt darbaspēka un citu uzņēmumu izmaksu attīstība. Transporta sadaļā nozīme var būt gan degvielai, gan pārvadājumu un ar transportlīdzekļiem saistīto pakalpojumu cenām. Nodokļu vai administratīvi regulētu cenu izmaiņas arī var atspoguļoties kopējā indeksā.

Šo faktoru uzskaitījums nav apgalvojums par gaidāmo rezultātu. Bez pilna 2026. gada decembra Eurostat rādītāja nav pamata pasludināt ne “jā”, ne “nē” iznākumu par faktu.

Divi iespējamie ceļi

“Jā” scenārijā kopējais decembra gada pārmaiņu rādītājs noslīd zem 3,0%. To varētu veicināt mērenāks cenu pieaugums vai labvēlīga salīdzinājuma bāze, taču nav nepieciešams noteikt vienu konkrētu cēloni.

“Nē” scenārijā gada pārmaiņas ir 3,0% vai lielākas. Tas var notikt arī tad, ja dažu pamanāmu preču cenas krītas, jo SPIC rezultātu veido viss patēriņa grozs un katras grupas svars tajā.

Ko rādītājs nozīmētu mājsaimniecību budžetam

Inflācijas slieksnis palīdz novērtēt kopējo cenu spiediena tempu, taču katras mājsaimniecības pieredze būs atšķirīga. Ģimene, kas lielu ienākumu daļu tērē apkurei un pārtikai, var izjust citu cenu dinamiku nekā mājsaimniecība ar lielākiem izdevumiem transportam vai pakalpojumiem.

• Pārtika: kopējā inflācija zem 3% negarantētu lētāku pārtikas grozu. Dažas produktu grupas var sadārdzināties ātrāk par vidējo.
• Enerģija: elektrības, siltumenerģijas un citu energoresursu rēķini var būtiski ietekmēt ziemas budžetu, pat ja gada kopējais indekss ir mērens.
• Transports: degvielas cenu svārstības mājsaimniecības pamana ātri, bet SPIC ietver arī citus ar transportu saistītus izdevumus.
• Pakalpojumi: sakaru, ēdināšanas, remonta un citu pakalpojumu cenas var saglabāt savu dinamiku neatkarīgi no preču cenu virzības.

Praktiskai budžeta plānošanai lietderīgāk ir salīdzināt savus regulāros rēķinus pa kategorijām, nevis pieņemt, ka viens valsts vidējais skaitlis precīzi raksturo personīgo izdevumu grozu. Prognožu sistēma ar reputācijas punktiem nav personisks finanšu padoms.

Kā pārbaudīt publicēto rezultātu

Kad būs pieejams decembra ieraksts, svarīgi pārbaudīt visus jautājuma nosacījumus kopā, nevis tikai pamanīt ziņu par Latvijas inflāciju. Avotam jābūt Eurostat datu kopai PRC_HICP_MANR, valstij — Latvijai, periodam — 2026. gada decembrim, bet mērījumam — SPIC gada pārmaiņām.

Šāda pārbaude novērš sajaukšanu ar mēneša inflāciju, gada vidējo rādītāju, nacionālo indeksu vai citas valsts datiem.

Kā tiks noteikta galīgā atbilde

Prognožu izvēle tiks slēgta 2026. gada 30. novembrī. Pēc termiņa vairs netiks pieņemtas jaunas izvēles, bet pats jautājums paliks neatrisināts, līdz Eurostat publicēs pilno Latvijas SPIC gada pārmaiņu rādītāju par decembri.

Atrisināšanas kārtība ir šāda:

1. Izmanto pirmo Eurostat publicēto pilno 2026. gada decembra rādītāju Latvijai.
2. Ja publicētā vērtība ir mazāka par 3,0%, rezultāts ir “jā”.
3. Ja vērtība ir 3,0% vai lielāka, rezultāts ir “nē”.
4. Ja dati tiek laboti līdz 2027. gada 28. februārim, izmanto jaunāko līdz šā datuma beigām pieejamo vērtību.
5. Vēlāki labojumi rezultātu vairs nemaina.

Izšķirošais būs Eurostat publicētais skaitlis, nevis ekonomistu prognožu vidējais, provizorisks mediju aprēķins, nacionālā PCI vērtība vai atsevišķas cenu grupas rezultāts. Nākamais būtiskais pārbaudes punkts pēc termiņa būs Eurostat Latvijas 2026. gada decembra ieraksts un iespējamie tā labojumi līdz februāra beigām.

Avots: Eurostat