Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī: zem 3%?

Tuvojoties gada nogalei, Latvijas 2026. gada decembra inflācija kļūst par konkrētu robežšķirtni mājsaimniecību pirktspējai: vai cenu līmenis būs audzis par mazāk nekā 3% salīdzinājumā ar 2025. gada decembri? Centrālā statistikas pārvalde publicē oficiālos patēriņa cenu indeksus un cenu pārmaiņu datus, bet prognoze tiks slēgta 2026. gada 31. decembrī, pirms kļūs zināms izšķirošais decembra rādītājs.

Autors: Woodchem redakcija

Svarīgākie akcenti
– Jautājums attiecas tikai uz 2026. gada decembra gada inflāciju Latvijā.
– Rezultāts zem 3,0% nozīmēs JĀ; 3,0% vai vairāk — NĒ.
– Izšķirošs būs CSP nacionālais patēriņa cenu rādītājs, nevis Eurostat saskaņotais indekss.
– Personiskā inflācija var būt augstāka vai zemāka par valsts kopējo rādītāju.
– Prognozi būtiski ietekmēs pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu cenu dinamika.

Ko tieši mēra 3% inflācijas slieksnis

Prognozes jautājums ir šaurs: vai Centrālās statistikas pārvaldes pirmajā oficiālajā paziņojumā par 2026. gada decembri kopējās patēriņa cenu gada pārmaiņas būs mazākas par 3,0%? Tas ir viena mēneša salīdzinājums ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, nevis visa 2026. gada vidējā inflācija.

• Prognozes noslēgums: 2026. gada 31. decembris.
• JĀ: CSP publicē rādītāju, kas ir zemāks par 3,0%.
• NĒ: CSP publicē tieši 3,0% vai augstāku rādītāju.
• Izšķirošais avots: CSP patēriņa cenu tematiskajā sadaļā publicētais pirmais decembra paziņojums.

Šī robeža jālasa burtiski. Piemēram, 2,9% nozīmētu JĀ, savukārt 3,0% jau nozīmētu NĒ. Vēlāki precizējumi nemainītu iznākumu, jo noteikumi piesaista vērtējumu pirmajam oficiālajam CSP paziņojumam.

Svarīga ir arī izmantotā statistikas sistēma. Rezultātu nosaka Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss. Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss var būt noderīgs valstu salīdzināšanai, taču tas nav šīs prognozes atrisināšanas rādītājs.

Kāpēc gada inflācija varētu palikt zem 3%

Ceļš uz JĀ iznākumu būtu ticamāks, ja vairākās lielās izdevumu grupās cenu pieaugums gada nogalē kļūtu lēnāks. Tam nav nepieciešams vispārējs cenu kritums. Pietiktu, ja kopējais patēriņa cenu līmenis decembrī būtu mazāk nekā par 3% augstāks nekā 2025. gada decembrī.

Inflāciju var mazināt stabilākas enerģijas un degvielas cenas, lēnāks pārtikas sadārdzinājums vai vājāks cenu spiediens precēm. Nozīme ir arī salīdzinājuma bāzei: ja kāda liela izdevumu grupa 2025. gada decembrī jau bija salīdzinoši dārga, tās turpmākajam kāpumam gada inflācijas rādītājā var būt mērenāka ietekme.

JĀ scenārijam vajadzīga plašāka cenu stabilizēšanās

Viens lētāks produkts vai īslaicīgs degvielas cenu kritums parasti nav pietiekams, lai noteiktu kopējā indeksa virzienu. Zem 3% robežas vieglāk nonākt tad, ja cenu spiediens vienlaikus mazinās vairākās patēriņa grupās vai ja vienas grupas kāpumu kompensē kritums citā.

Arī pakalpojumu cenu temps būtu nozīmīgs. Pakalpojumu izmaksas mēdz mainīties pakāpeniskāk nekā enerģijas vai atsevišķu pārtikas produktu cenas. Tāpēc noturīgs pakalpojumu sadārdzinājums var ierobežot kopējās inflācijas samazināšanos pat tad, ja preču cenas kļūst stabilākas.

Kas varētu noturēt inflāciju pie 3% vai augstāk

NĒ scenārijs īstenotos, ja vismaz dažās nozīmīgās izdevumu grupās cenu kāpums saglabātos pietiekami spēcīgs, lai kopējais rādītājs sasniegtu 3,0%. Šajā pusē svarīgi ir ne tikai strauji cenu lēcieni, bet arī vairāku mērenu sadārdzinājumu summa.

Pārtikas cenas var reaģēt uz izejvielu, enerģijas, darbaspēka, loģistikas un laikapstākļu ietekmi. Mājokļa izdevumus var mainīt siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, ūdensapgādes vai apsaimniekošanas tarifi. Transporta grupā būtiskas ir degvielas cenas, bet pakalpojumu segmentā — algu un uzņēmumu darbības izmaksu pārnese uz gala cenām.

Decembra rezultātu var ietekmēt arī bāzes efekts

Gada inflācija salīdzina divus konkrētus cenu līmeņus. Tādēļ rezultātu ietekmē ne tikai tas, kas notiek 2026. gada nogalē, bet arī tas, kādas cenas bija 2025. gada decembrī. Šo parādību dēvē par bāzes efektu.

Ja iepriekšējā gada salīdzinājuma bāze kādā grupā bijusi zema, pat mērens cenu kāpums var palielināt gada pārmaiņu rādītāju. Savukārt augsta bāze var apslāpēt statistiski redzamo pieauguma tempu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ikmēneša cenu kustība un gada inflācija reizēm rāda atšķirīgu ainu.

Pārtika, mājoklis un transports katru ģimeni skar citādi

Kopējais patēriņa cenu indekss raksturo vidējo cenu pārmaiņu noteiktam preču un pakalpojumu grozam. Katras mājsaimniecības budžets tomēr atšķiras, tāpēc oficiālais inflācijas rādītājs nav precīzs katra cilvēka personisko izdevumu pārskats.

Ģimene, kas lielu ienākumu daļu tērē pārtikai un mājoklim, šo grupu sadārdzinājumu jutīs vairāk. Cilvēkam ar ilgu ikdienas braucienu būtiskāka var būt degvielas cena. Savukārt mājsaimniecību, kura biežāk izmanto ēdināšanas, remonta, veselības vai citus pakalpojumus, vairāk ietekmēs pakalpojumu cenu kāpums.

Atšķirties var arī mājokļa situācija. Īrnieka, mājokļa īpašnieka un privātmājas iedzīvotāja izdevumu struktūra nav vienāda. Apkures veids, ēkas energoefektivitāte, transporta paradumi un ģimenes lielums var radīt ļoti atšķirīgu personisko inflāciju.

Tādēļ rādītājs zem 3% nenozīmētu, ka katras mājsaimniecības izdevumi auguši mazāk par 3%. Tas nozīmētu tikai to, ka CSP aprēķinātā kopējā patēriņa groza cenu pārmaiņa valstī nav sasniegusi šo slieksni.

Ko decembra rezultāts nozīmētu pirktspējai

Inflācijas samazināšanās pati par sevi nenozīmē, ka cenas atgriežas agrākajā līmenī. Ja gada inflācija ir pozitīva, kopējais cenu līmenis joprojām aug — tikai lēnāk. Mājsaimniecības pirktspēja uzlabojas tad, ja tās ienākumi pēc nodokļiem palielinās straujāk par konkrētās mājsaimniecības izdevumu izmaksām.

Ja decembra inflācija būtu zem 3%, tas varētu liecināt par mērenāku kopējo cenu spiedienu gada nogalē. Mājsaimniecībām tas būtu labvēlīgāk nekā straujāks cenu kāpums, taču reālais ieguvums būtu atkarīgs no darba samaksas, pensiju vai pabalstu pārmaiņām un individuālā patēriņa groza.

Ja rādītājs sasniegtu 3,0% vai vairāk, tas nenozīmētu vienādu pirktspējas kritumu visiem iedzīvotājiem. Daļai mājsaimniecību ienākumi varētu augt straujāk, kamēr citas daudz smagāk izjustu pārtikas, apkures vai obligāto pakalpojumu sadārdzinājumu.

Divi iespējamie prognozes iznākumi

Šī tabula apraksta prognozes iznākumu, nevis vērtējumu par ekonomikas stāvokli. Atšķirība starp 2,9% un 3,0% var būt maza mājsaimniecības ikdienas budžetā, taču prognozes noteikumiem tā ir izšķiroša.

Kam sekot līdz oficiālajam decembra paziņojumam

Līdz gada beigām svarīgākie signāli būs CSP publicētās kopējā indeksa un lielāko izdevumu grupu pārmaiņas. Īpaša uzmanība pievēršama pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu cenām, jo to virzieni palīdz saprast, vai cenu spiediens kļūst plašāks vai atkāpjas.

Noderīgi būs vērtēt gan gada, gan mēneša pārmaiņas. Viens mēnesis var būt sezonāls vai svārstīgs, tāpēc atsevišķs cenu kritums vēl neapstiprina noturīgu tendenci. Tāpat viens sadārdzinājums automātiski nenozīmē, ka decembra gada inflācija pārsniegs 3%.

Galīgā atbilde būs zināma tikai tad, kad CSP publicēs pirmo oficiālo 2026. gada decembra patēriņa cenu paziņojumu. Līdz tam abi scenāriji paliek iespējami, bet katrs jaunais mēneša rādījums palīdzēs novērtēt, cik tālu kopējais indekss atrodas no 3,0% robežas.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde