Kā sagatavot dzīvokli apkures sezonai ar maziem tēriņiem

Latvijas rudenī dzīvokļa sagatavošanu ziemai vēlams pabeigt pirms apkures sezonas sākuma. Lielāko praktisko ieguvumu parasti dod vienkārši darbi: logu un durvju spraugu noblīvēšana, radiatoru pārbaude un šķēršļu novākšana no siltuma avotiem. Tam nav obligāti vajadzīgs remonts vai liels budžets.

Autors: Woodchem redakcija | Atjaunots: 2026. gada 30. augustā

Vispirms atrodiet vietas, pa kurām dzīvoklis zaudē siltumu

Pārbaudi veiciet vēsā un vējainā dienā, kad gaisa kustību pie logiem var sajust vislabāk. Lēni virziet plaukstu gar loga rāmja savienojumiem, palodzi un balkona durvīm. Drošāka un precīzāka metode ir aizvērt logā papīra lapu: ja to var viegli izvilkt, piespiedums konkrētajā vietā var būt nepietiekams.

Apskatiet arī ārdurvju apakšmalu, cauruļu ievadus, grīdlīstes un vietas, kur siena savienojas ar loga aili. Auksta virsma pati par sevi vēl nenozīmē spraugu, tādēļ vispirms jānošķir gaisa plūsma no vienkārši vēsa stikla vai sienas.

Pirms blīvējuma līmēšanas notīriet un attaukojiet virsmu. Vecu, sacietējušu vai atlīmējušos blīvējumu nomainiet ar jaunu, kura biezums atbilst spraugai. Pārāk bieza lenta var traucēt loga aizvēršanai un noslogot furnitūru, bet pārāk plāna spraugu nenoslēgs.

Ja regulējams plastikāta logs neaizveras vienmērīgi, vispirms pārbaudiet furnitūras stāvokli. Sarežģītu regulēšanu vai bojātu eņģu remontu labāk uzticēt meistaram, nevis ar spēku pievilkt mehānismus.

Lēti risinājumi siltuma zudumu samazināšanai

Nelieli uzlabojumi ir visefektīvākie tad, ja tie novērš konkrētu problēmu. Nav jēgas noklāt visas malas ar blīvējumu, ja aukstums patiesībā nāk no nenoregulētām balkona durvīm vai mitras ārsienas.

• Pašlīmējoša blīvlenta logiem un durvīm palīdz aizvērt nelielas, vienmērīgas spraugas.
• Durvju apakšmalas blīvētājs mazina caurvēju no kāpņu telpas vai neapsildīta koridora.
• Caurspīdīga logu siltumizolācijas plēve veido papildu gaisa slāni pie stikla un ir piemērota logiem, kurus ziemā reti atver.
• Radiatoriem paredzēts siltumu atstarojošs panelis var samazināt siltuma nonākšanu aukstā ārsienā.
• Biezi aizkari vakarā mazina aukstuma sajūtu pie loga, ja tie neaizsedz radiatoru un termostatisko vārstu.
• Paklājs uz aukstas grīdas uzlabo komfortu, lai gan tas neaizstāj konstrukcijas siltināšanu.
• Elastīgs hermētiķis noder nelielām nekustīgām plaisām, ja materiāls ir paredzēts konkrētajai virsmai.

Termoplēve jāuzstāda uz tīra un sausa rāmja, ievērojot ražotāja norādes. Tā nedrīkst bloķēt loga rokturi, avārijas izeju vai nepieciešamo vēdināšanu. Ja starp plēvi un stiklu regulāri krājas kondensāts, jāpārbauda telpas mitrums un ventilācija.

Atstarojošajam panelim aiz radiatora izvēlieties karstumizturīgu, šim nolūkam paredzētu materiālu. Neizmantojiet nejaušus plastmasas vai viegli uzliesmojošus pārklājumus un nepiespiediet paneli pie karstas ierīces.

Radiatoru pārbaude un atgaisošana pirms apkures sezonas

Vispirms novāciet no radiatoriem veļu, dekoratīvos pārsegus un mēbeles, kas traucē siltā gaisa kustībai. Dīvānam, galdam vai gariem aizkariem nevajadzētu nosegt radiatora priekšpusi. Arī termostatiskajam vārstam jāatrodas brīvā gaisa plūsmā, citādi tas var nepareizi uztvert telpas temperatūru.

Kad apkure ir ieslēgta, pataustiet radiatoru uzmanīgi. Ja augšdaļa paliek vēsa, bet apakšdaļa ir silta, sistēmā var būt gaiss. Savukārt pilnīgi auksts radiators var liecināt par aizvērtu vārstu, sistēmas regulēšanas problēmu vai nepietiekamu cirkulāciju.

Kā droši atgaisot radiatoru

Atgaisošanu veiciet tikai tad, ja radiatoram ir tam paredzēts vārsts un nama apsaimniekotājs nav noteicis citu kārtību.

1. Samaziniet termostatiskā vārsta iestatījumu un pagaidiet, līdz radiators vairs nav ļoti karsts.
2. Zem atgaisošanas vārsta novietojiet trauku un turiet pa rokai drānu.
3. Ar piemērotu atslēgu ļoti lēni atveriet vārstu, neizskrūvējot to pilnībā.
4. Ļaujiet gaisam izplūst, līdz parādās vienmērīga ūdens plūsma bez šņākšanas.
5. Aizveriet vārstu bez pārmērīga spēka, noslaukiet ūdeni un pārbaudiet, vai nav noplūdes.
6. Pēc apkures atjaunošanas pārbaudiet, vai radiators uzsilst vienmērīgāk.

Daudzdzīvokļu ēkā patvaļīga iejaukšanās kopējā apkures sistēmā var ietekmēt arī kaimiņu dzīvokļus. Ja nav atgaisošanas vārsta, tas ir iestrēdzis, parādās noplūde vai pēc atgaisošanas problēma saglabājas, sazinieties ar apsaimniekotāju vai apkures speciālistu.

Saglabājiet siltumu, neaizverot ventilāciju

Ventilācijas lūkas nedrīkst aizlīmēt vai aizbāzt, pat ja pa tām jūtams vēsums. Nepietiekama gaisa apmaiņa veicina mitruma, kondensāta un pelējuma veidošanos. Dzīvokļos ar gāzes iekārtām ventilācijas traucējumi var radīt vēl nopietnāku apdraudējumu.

Pārbaudiet, vai nosūces restes virtuvē un vannasistabā nav pārklātas ar putekļiem. Papīra lapa, kas viegli turas pie restes, var norādīt uz gaisa vilkmi, taču šāds mājas tests neaizstāj ventilācijas sistēmas pārbaudi.

Ziemā telpas labāk vēdināt īsi un intensīvi, plaši atverot logu, nevis ilgstoši turot to nelielā vēdināšanas pozīcijā. Vēdināšanas laikā samaziniet radiatora termostata iestatījumu, bet pēc loga aizvēršanas atjaunojiet komfortam nepieciešamo temperatūru.

Mitruma kontrole palīdz izvērtēt, vai vēdināšana ir pietiekama. Praktisks orientieris dzīvojamām telpām ir aptuveni 40–60% relatīvais mitrums, tomēr rezultātu ietekmē temperatūra, ēkas konstrukcija un iedzīvotāju paradumi. Regulārs kondensāts uz logiem ir signāls meklēt mitruma avotu, nevis tikai noslaucīt stiklu.

Darbu secība vienai septembra pēcpusdienai

Sāciet ar bezmaksas darbiem un pirkumus veiciet tikai pēc problēmu atrašanas. Šāda secība palīdz neiztērēt naudu materiāliem, kas konkrētajā dzīvoklī nav vajadzīgi.

1. Atbrīvojiet radiatorus un termostatiskos vārstus no mēbelēm, aizkariem un priekšmetiem.
2. Notīriet radiatorus, ventilācijas restes, logu rāmjus un palodzes.
3. Ar papīra lapu pārbaudiet logu un balkona durvju piespiedumu.
4. Atzīmējiet konkrētās vietas, kur jūtama gaisa plūsma.
5. Nomainiet bojātos blīvējumus un uzstādiet durvju apakšmalas blīvētāju.
6. Uz reti atverama loga uzlieciet termoplēvi, ja aukstumu galvenokārt rada stiklojums.
7. Pie aukstas ārsienas aiz radiatora uzstādiet piemērotu atstarojošo paneli.
8. Pēc apkures sākuma pārbaudiet radiatoru uzsilšanu un vajadzības gadījumā organizējiet atgaisošanu.
9. Nedēļu novērojiet telpu temperatūru, mitrumu, kondensātu un iespējamas noplūdes.

Ja pēc spraugu novēršanas siena joprojām ir ļoti auksta, telpā veidojas pelējums vai apkures sistēma darbojas nevienmērīgi, vajadzīga padziļināta ēkas vai sistēmas pārbaude. Šādas problēmas parasti nevar atrisināt tikai ar plēvi, aizkariem vai papildu blīvlentu.

Avots: Editorial research