17. oktobris Latvijas vēsturē: ko var atrast LNB krājumos

1. oktobris ir datums, no kura sākt Latvijas pagātnes izpēti, nevis pamats pieņemt, ka šajā dienā noticis kāds īpašs vēstures pavērsiens. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālie resursi un periodika ļauj pārbaudīt, ko par konkrētu datumu rakstīja laikraksti un kā ikdienu atspoguļo fotogrāfijas un dokumenti. Sākot ar kalendāra ierakstu, lasītājs var nonākt līdz konkrētam izdevumam vai attēlam, taču katram atradumam vajadzīgs savs konteksts.

Kāpēc 17. oktobris nav jāuztver kā gatavs vēstures stāsts

Kalendāra datums pats par sevi neapstiprina vēsturisku notikumu. Lai secinātu, kas noticis 17. oktobrī, jāatrod attiecīgā laikmeta avots un jāpārbauda tā datums, izdevējs un saturs. Bez šādas pārbaudes konkrētu notikumu šai dienai piedēvēt nedrīkst.

Šāda pieeja noder arī plašāk: laikraksts parāda, ko tā izdevēji publicēja un ko tā laika lasītāji varēja uzzināt, bet tas nav pilnīgs sabiedrības attēls. Ziņu izvēli ietekmēja laikmeta apstākļi, izdevuma ievirze un pieejamā informācija. Tāpēc avīzes lappuse ir gan liecība par savu laiku, gan konkrēta redakcionāla izvēle — tajā redzams, kas nonāca slejās, bet ne viss, kas notika ārpus tām.

Ko var atklāt laikraksti, fotogrāfijas un dokumenti

Periodika palīdz ieraudzīt vēsturi pa dienām un gadiem: sludinājumos redzami piedāvājumi un pakalpojumi, kultūras ziņās — koncerti un izrādes, bet sabiedriskajās ziņās — jautājumi, kas nonāca avīžu slejās. Salīdzinot viena datuma izdevumus dažādos gados, iespējams pamanīt, kā mainījusies valoda, pilsētas dzīve un publiskās intereses. Šāds salīdzinājums var palīdzēt uzdot precīzāku jautājumu: kas mainījās, un ko par to vēsta katrs konkrētais izdevums?

Fotogrāfijas piešķir šim salīdzinājumam konkrētu telpu un cilvēku klātbūtnes sajūtu: ēku fasādes, ielu skati, apģērbs un darba vide var palīdzēt pārbaudīt, kā laikrakstā aprakstīta vieta izskatījās. Dokumenti savukārt var precizēt institūciju, organizāciju vai notikumu kontekstu. Katrs avota veids atbild uz citiem jautājumiem, tāpēc tos ir vērts aplūkot kopā. Attēls var parādīt vietu, bet, ja tam nav datējuma vai vietas norādes, tas pats par sevi ne vienmēr ļauj noteikt, kur un kad tas tapis.

Kā pārbaudīt LNB digitālos resursus

Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina piekļuvi saviem pakalpojumiem un digitālajiem resursiem. Sākot meklēšanu, bibliotēkas vietnē jāatrod attiecīgais katalogs vai digitālā kolekcija, pēc tam jāpārbauda konkrētā ieraksta apraksts. Kolekciju pieejamība, digitalizācijas apjoms un ierakstu informācija var atšķirties, tāpēc par atrasto jāspriež pēc paša kataloga ieraksta, nevis tikai pēc meklēšanas rezultāta.

Šajā uzdevumā ir būtiska viena robeža: bibliotēkas sākumlapa apliecina, ka pieejami digitālie resursi, bet pati par sevi neapstiprina konkrēta izdevuma vai dokumenta esamību. Lai norādītu pārbaudītu piemēru, vajadzīgs atsevišķs arhīva ieraksts ar dokumenta datumu, izdevēju un piekļuvi saturam. Šāds ieraksts šeit nav dots, tādēļ konkrēta dokumenta piemēru un tā rekvizītus nevar droši nosaukt. Atverot atrasto materiālu, tieši ieraksta apraksts palīdz noskaidrot, ko bibliotēka par to norāda un vai pieejams arī pats digitalizētais saturs.

Meklēšana pēc datuma, vietas un vārdiem

Sāciet ar datumu, kas jūs interesē, taču meklējiet arī plašākā laikposmā. Ja uzmanības centrā ir 17. oktobris, pārbaudiet vairākus gadus un, ja iespējams, arī iepriekšējo un nākamo dienu izdevumus. Tas palīdz pamanīt, vai ziņa publicēta citā datumā vai avīzē atspoguļots process, kas turpinājās ilgāk.

Noderīga meklēšanas secība:

• Ierakstiet datumu vai gadu un pārbaudiet, vai meklētājs pieņem dažādus datuma pierakstus.
• Pievienojiet vietvārdu, iestādes nosaukumu vai tēmas atslēgvārdu.
• Atveriet pilno kataloga ierakstu un pierakstiet nosaukumu, izdevēju, datumu un pastāvīgo saiti, ja tāda norādīta.
• Pārbaudiet, vai digitalizētajā lappusē redzamais datums sakrīt ar ierakstā norādīto.
• Salīdziniet atrasto ar citiem tā paša perioda avotiem un ievērojiet, ko katrs no tiem neparāda.

Vecākos izdevumos tekstu var būt grūtāk atrast ar mūsdienu pareizrakstību vai automātisko meklēšanu. Ja rezultātu nav, mēģiniet citu vārda rakstību, plašāku gadu diapazonu vai vietas nosaukumu. Meklētāja klusums pats par sevi nepierāda, ka notikuma vai izdevuma nav — konkrētais materiāls var nebūt digitalizēts vai tā teksts nav atpazīts. Tāpēc meklēšanas rezultātu trūkums ir norāde izmēģināt citu ceļu, nevis galīgs vēsturisks secinājums.

Kā lasīt atrasto ar vēsturisku piesardzību

Vispirms nošķiriet, ko avots tieši pasaka, no tā, ko secināt jūs. Laikraksta ziņa var apliecināt, ka konkrētā publikācija publicēta noteiktā datumā; lai apstiprinātu tajā minētā notikuma norisi, var būt vajadzīgi papildu avoti. Arī fotogrāfijai svarīgs ir paraksts un apraksts, jo attēls bez datējuma vai vietas norādes var būt grūti identificējams.

Piefiksējiet izdevuma nosaukumu, izdevēju, publikācijas datumu un lapu, ja tā norādīta. Saglabājiet saiti uz kataloga ierakstu, lai vēlāk varētu atgriezties pie tā paša materiāla. Šie rekvizīti ļauj citiem pārbaudīt, uz kuru liecību balstās jūsu secinājums, un atšķirt pašu avota tekstu no tā interpretācijas.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka