15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī aktivitāte būs virs 60%?

Autors: Woodchem redakcija

Publicēts: 2026. gada 1. septembrī

1. Saeimas vēlēšanas paredzētas 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem vēlēšanu dienas rādītājiem būs vēlētāju aktivitāte. Salīdzinājuma punkts ir 2022. gads, kad Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja 59,43% aktivitāti. Prognoze tiek slēgta vēlēšanu dienā, taču iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais rādītājs, nevis vēlēšanu nakts starprezultāts.

60% robeža vienā skatā

• Jautājums: vai kopējā aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās pārsniegs 60%?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ iznākumam vajadzīgs rādītājs, kas ir lielāks par 60,00%.
• NĒ nozīmē rezultātu tieši 60,00% vai zemāku.
• Izšķirošs būs CVK galīgais rezultāts, ieskaitot Latvijā un ārvalstīs nodotās balsis.

Kāpēc Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā

1. Saeimas vēlēšanu datums izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Tās 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem, savukārt 11. pants paredz kārtējās Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Šī konstitucionālā kārtība vēlētājiem dod skaidru laika atskaites punktu, bet aktivitātes rezultātu iepriekš nenosaka. To ietekmēs vēlētāju interese par partiju piedāvājumu, politiskā konkurence, sabiedrības noskaņojums, balsošanas pieejamība un tas, cik daudz Latvijas pilsoņu izmantos iespēju balsot ārvalstīs.

Latvijas Republikas Satversme nosaka vēlēšanu termiņu un datuma principu, taču tajā nav noteikta minimālā aktivitāte, kas būtu jāsasniedz, lai kārtējās Saeimas vēlēšanas būtu spēkā. Tādēļ 60% šajā prognozē ir salīdzināšanas robeža, nevis juridisks vēlēšanu derīguma slieksnis.

Kā CVK aprēķina kopējo vēlētāju aktivitāti

Vēlētāju aktivitāti procentos iegūst, salīdzinot nobalsojušo vēlētāju skaitu ar kopējo balsstiesīgo vēlētāju skaitu. Vienkāršoti formula ir šāda: nobalsojušo skaits tiek dalīts ar balsstiesīgo skaitu un reizināts ar 100.

Kopējais Latvijas rezultāts nav tikai iecirkņos valsts teritorijā saskaitīto vēlētāju īpatsvars. Tajā tiek apkopota arī balsošana ārvalstīs atbilstoši CVK oficiālajos rezultātos iekļautajiem datiem. Tādēļ ārvalstu iecirkņi un citi likumā paredzētie balsošanas veidi var būt nozīmīgi situācijā, kad gala rādītājs atrodas ļoti tuvu 60% robežai.

Aktivitāti nevajag jaukt ar partijām nodoto derīgo balsu summu. Dalība raksturo to, cik balsstiesīgo pilsoņu ir piedalījušies vēlēšanās, bet partiju rezultātu aprēķinos atsevišķi vērtē derīgās aploksnes, vēlēšanu zīmes un vēlētāju izdarītās atzīmes.

Arī noapaļošana ir būtiska. Prognozes nosacījumi paredz salīdzināt CVK publicēto galīgo procentuālo rādītāju ar 60,00%. Ja oficiālajā rezultātā būs norādīti 60,01%, iznākums būs JĀ. Ja CVK publicēs 60,00%, iznākums būs NĒ.

2022. gada rezultāts rāda, cik tuvu ir slieksnis

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gada 1. oktobrī vēlētāju aktivitāte sasniedza 59,43%. Lai 2026. gadā pārsniegtu prognozes robežu, aktivitātei jābūt vismaz par 0,58 procentpunktiem augstākai nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Procentpunkti šeit ir precīzāks salīdzinājums nekā procentuāls pieaugums. Piemēram, kāpums no 59,43% līdz 60,01% būtu 0,58 procentpunktu pieaugums. Tas var šķist neliels, taču valsts mērogā šāda starpība var nozīmēt vairākus tūkstošus papildu vēlētāju. Precīzs nepieciešamais cilvēku skaits būs atkarīgs no CVK noteiktā balsstiesīgo kopskaita 2026. gada vēlēšanās.

1. gada rādītājs tomēr nav automātiska prognoze 2026. gadam. Četru gadu laikā mainās vēlētāju skaits, politiskā situācija, partiju konkurence un sabiedrības motivācija. Iepriekšējais rezultāts ir noderīga bāze, bet tas nevar aizstāt jaunākos vēlēšanu dienas datus.

Ko sabiedriskajam mandātam nozīmētu aktivitāte virs 60%

Augstāka līdzdalība parasti nozīmē, ka vēlēšanu iznākuma veidošanā piedalījies plašāks balsstiesīgo loks. Tas var stiprināt jaunās Saeimas un pēc vēlēšanām izveidotās valdības sabiedriskā mandāta uztveri, jo deputātu sadalījums balstās uz lielākas elektorāta daļas izdarītu izvēli.

Tomēr aktivitāte pati par sevi nepasaka, kura partija uzvarēs, cik sadrumstalota būs Saeima vai cik viegli būs izveidot koalīciju. Augsta līdzdalība var palīdzēt gan lielām, gan mazākām partijām, ja tās spēj mobilizēt atbalstītājus. Izšķirošs būs balsu sadalījums un tas, kuras partijas pārvarēs iekļūšanai Saeimā noteikto barjeru.

JĀ scenārijs

JĀ iznākums iestāsies, ja CVK galīgajos rezultātos kopējā aktivitāte būs vismaz 60,01%. Tas nozīmētu, ka 2026. gada līdzdalība pārsniegusi gan prognozes robežu, gan 2022. gada 59,43% rādītāju.

Šāds rezultāts būtu signāls par plašāku līdzdalību, taču nebūtu pierādījums vienotākam sabiedrības viedoklim. Vēlēšanu rezultāts var būt politiski sadrumstalots arī tad, ja nobalso vairāk cilvēku.

NĒ scenārijs

NĒ iznākums būs spēkā, ja galīgā aktivitāte sasniegs tieši 60,00% vai paliks zem šīs robežas. Arī 59,99% nozīmēs NĒ, lai gan starpība līdz slieksnim būs tikai viena procentpunkta simtdaļa.

Rezultāts zem 60% nenozīmētu, ka vēlēšanām trūkst juridiska spēka. Tas norādītu vienīgi, ka prognozē noteiktā līdzdalības robeža nav pārvarēta. Politiskā mandāta vērtējumā vienlaikus būtu jāņem vērā partiju rezultāti, koalīcijas veidošana un jaunās valdības spēja iegūt Saeimas uzticību.

Kā lasīt provizoriskos datus vēlēšanu vakarā

Vēlēšanu vakarā CVK dati tiek papildināti pakāpeniski, saņemot informāciju no iecirkņiem. Agrīnais aktivitātes procents var neatspoguļot visus Latvijas un ārvalstu rezultātus. Tādēļ lasītājam vienlaikus jāpārbauda ne tikai redzamais procents, bet arī tas, cik iecirkņu un balsu jau ir iekļauts apkopojumā.

Svarīgi nošķirt trīs rādītājus:

• paziņoto vēlētāju aktivitāti;
• apstrādāto iecirkņu vai protokolu īpatsvaru;
• partijām nodoto balsu provizorisko sadalījumu.

Tie var mainīties atšķirīgā tempā. Piemēram, aktivitātes dati var būt gandrīz pilnīgi, kamēr partiju balsu skaitīšana vēl turpinās. Savukārt novēloti saņemts ārvalstu iecirkņa protokols var nedaudz mainīt kopējo procentu pat tad, kad lielākā daļa Latvijas iecirkņu jau ir apkopota.

Ja provizoriskais rādītājs ir 60,00% tuvumā, drošu secinājumu izdarīt nevajadzētu. Datu pārbaude, protokolu precizēšana un galīgā apkopošana var izmainīt noapaļoto rezultātu par procentpunkta simtdaļām, kas šīs prognozes izšķiršanā var būt pietiekami.

Galīgo atbildi dos CVK publicētais rezultāts

Prognozi neatrisinās mediju aplēses, partiju paziņojumi, vēlētāju aptaujas vai pirmais vēlēšanu nakts ekrānuzņēmums. Vienīgais izšķirošais pamats būs CVK galīgais rādītājs par kopējo vēlētāju aktivitāti 15. Saeimas vēlēšanās.

Pēc iecirkņu datu saņemšanas lasītājiem jāpārbauda, vai CVK rezultātu vietnē rādītājs joprojām atzīmēts kā provizorisks un vai apkopoti visi iecirkņi. Ja galīgais skaitlis būs virs 60,00%, atbilde būs JĀ; jebkurš rezultāts līdz 60,00% ieskaitot nozīmēs NĒ.

Avots: Likumi.lv