15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

1. gada 28. augustā līdz 15. Saeimas vēlēšanām ir atlikušas 36 dienas, un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir vēlētāju līdzdalība. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,43% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas galīgie rezultāti. Tādēļ 60% robežas pārvarēšanai vajadzīgs pieaugums vismaz par 0,58 procentpunktiem. Prognozes izvēle noslēgsies vēlēšanu dienā, bet iznākumu vēlāk noteiks tikai CVK publicētie galīgie rezultāti.

Autors: Woodchem redakcija. Publicēts 2026. gada 28. augustā.

Īsumā par 60% slieksni

• Jautājums: vai aktivitāte visā Latvijā būs lielāka par 60,00%?
• Izvēles termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ iznākums: CVK galīgajos rezultātos publicēts rādītājs virs 60,00%.
• NĒ iznākums: publicēti tieši 60,00% vai mazāk.
• Izšķirošais avots: CVK 15. Saeimas vēlēšanu galīgie rezultāti.

Šis 60% slieksnis ir prognozes kritērijs, nevis likumā noteikta vēlēšanu spēkā esamības prasība. Tas izvēlēts tāpēc, ka atrodas ļoti tuvu 2022. gada faktiskajam rādītājam un ļauj precīzi novērtēt, vai līdzdalība būs pieaugusi pietiekami, lai pārvarētu skaidru robežu.

Vēlēšanu dienu nosaka Satversme

1. Saeimas vēlēšanas paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šis datums ir 3. oktobris.

Saeimas vēlēšanu likums savukārt regulē vēlēšanu norisi, balsu skaitīšanu un rezultātu noteikšanu. Tas nozīmē, ka prognozi nevarēs izšķirt pēc aptaujas, atsevišķa iecirkņa ziņām vai provizoriska vēlēšanu nakts rādītāja.

Vēlēšanu diena ir izvēles termiņš, jo pēc balsošanas beigām vēlētāji vairs nevar mainīt kopējo līdzdalību. Tomēr galīgā atbilde var būt pieejama vēlāk, kad CVK būs pabeigusi rezultātu apkopošanu un publicējusi visas Latvijas galīgo aktivitātes rādītāju.

2022. gada rezultāts padara iznākumu atvērtu

1. Saeimas vēlēšanās piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Līdz 60,00% robežai toreiz pietrūka 0,57 procentpunktu, bet šīs prognozes JĀ iznākumam nepieciešams rādītājs, kas ir vismaz par 0,58 procentpunktiem augstāks nekā 2022. gadā.

Šo starpību nevar droši pārvērst vienā fiksētā papildu balsu skaitā. Līdz 2026. gada vēlēšanām var mainīties balsstiesīgo kopskaits, tādēļ nepieciešamais balsotāju skaits būs atkarīgs gan no skaitītāja — faktiski nobalsojušajiem —, gan no CVK izmantotā balsstiesīgo kopuma.

Zināmais atskaites punkts ir 59,43%. Nezināmais ir tas, cik cilvēku mobilizēsies 2026. gadā un vai pieaugums būs pietiekams, lai galīgais rādītājs ne tikai sasniegtu, bet arī pārsniegtu 60,00%.

JĀ ceļš ved caur plašāku mobilizāciju

JĀ scenārijā vēlēšanās jāpiedalās pietiekami lielai balsstiesīgo daļai, lai CVK galīgais rādītājs būtu virs 60,00%. To var veicināt sabiedrības interese par nākamās Saeimas lēmumiem, aktīva vēlētāju uzrunāšana un skaidra informācija par balsošanas iespējām.

Mobilizācija nav tikai partiju kampaņu intensitāte. Nozīme var būt arī tam, vai cilvēki jūtas pārstāvēti kandidātu sarakstu piedāvājumā, laikus pieņem lēmumu piedalīties un spēj praktiski ieplānot balsošanu. Īpaši svarīgi var būt cilvēki, kuri iepriekšējās vēlēšanās nepiedalījās, bet šoreiz izlemj balsot.

Ārvalstīs nodotās balsis var mainīt kopējo rādītāju

Latvijas balsstiesīgo līdzdalība ārvalstīs ir daļa no kopējās vēlēšanu ainas. Jo vairāk ārvalstīs dzīvojošo vai vēlēšanu laikā ārpus Latvijas esošo vēlētāju faktiski nobalso, jo lielāks kļūst kopējais balsotāju skaits.

Ietekmes apmēru iepriekš nevar noteikt bez 2026. gada datiem. Tas būs atkarīgs no vēlētāju informētības, pieejamajām balsošanas iespējām un gatavības laikus izplānot dalību. Tāpēc aktivitāte ārvalstīs ir viens no iznākuma mainīgajiem, nevis pamats jau tagad pieņemt JĀ rezultātu.

NĒ scenārijs ietver arī tieši 60,00%

NĒ iznākums būs tad, ja CVK publicēs 60,00% vai zemāku aktivitāti. Šeit būtiska ir stingrā robeža: ar 60,00% nepietiek, jo prognozes jautājums prasa rādītāju, kas ir lielāks par 60,00%.

Aktivitāti var mazināt vēlētāju pārliecības trūkums, sajūta, ka neviens kandidātu saraksts neatbilst viņu prioritātēm, vai nepietiekama iesaiste vēlēšanu procesā. Arī praktiski šķēršļi un atlikts lēmums var ietekmēt to, vai cilvēks vēlēšanu dienā patiešām nobalso.

Kandidātu sarakstu izvēle šajā prognozē jāvērtē kā līdzdalības faktors, nevis kā norāde uz iespējamo uzvarētāju. Skaidri atšķirīgi piedāvājumi var dot vairāk cilvēkiem iemeslu balsot, savukārt grūtības atrast sev pieņemamu izvēli var daļu vēlētāju atturēt. Pašlaik nav pamata secināt, kurš no šiem virzieniem dominēs.

Plašāka līdzdalība ietekmē pārstāvniecības pamatu

Vēlētāju aktivitāte pati par sevi nenosaka, kura partija iegūs vairāk vietu vai kāda būs nākamā valdība. Mandātu sadalījumu nosaka nodotās balsis un vēlēšanu rezultāti, tādēļ šajā prognozē netiek pieņemts neviens iespējamais uzvarētājs.

Tomēr līdzdalības apmērs parāda, cik plaša balsstiesīgo daļa ir piedalījusies parlamenta sastāva izvēlē. Ja balso vairāk cilvēku, mandātu sadalījuma pamatā ir lielāks nodoto balsu kopums. Ja aktivitāte ir zemāka, rezultātu nosaka mazāka balsstiesīgo daļa.

Augstāka aktivitāte automātiski negarantē visu sabiedrības grupu vienmērīgu pārstāvniecību. Svarīgi ir arī tas, kuras vēlētāju grupas mobilizējas un par kuriem sarakstiem tās balso. Tādēļ pat līdzīgs kopējais procents var slēpt atšķirīgu līdzdalību Latvijas reģionos un ārvalstīs.

No jaunievēlētās Saeimas sastāva būs atkarīga valdības veidošanas politiskā aritmētika. Parlaments lems par likumiem, valsts budžetu un politikas virzieniem, kas skar nodokļus, sociālo aizsardzību, izglītību, veselības aprūpi, drošību un citus iedzīvotāju ikdienas jautājumus. Līdzdalība ir veids, kā balsstiesīgie ietekmē šo lēmumu pieņēmēju sastāvu.

Galīgo atbildi sniegs CVK publicētais procents

Prognozes izšķiršanai tiks izmantots CVK publicētais 15. Saeimas vēlēšanu galīgais aktivitātes rādītājs visā Latvijā. Atsevišķu iecirkņu, pašvaldību, reģionu vai ārvalstu balsošanas dati nevarēs aizstāt valsts kopējo rezultātu.

Ja galīgajā publikācijā aktivitāte būs 60,01% vai vairāk, iznākums būs JĀ. Ja tā būs 60,00% vai mazāk, iznākums būs NĒ. Noteicošs būs CVK publicētais procents, nevis noapaļojumi, aprēķini vai interpretācijas citos avotos.

Līdz 3. oktobrim svarīgākie signāli būs vēlētāju interese, informācija par dalības iespējām Latvijā un ārvalstīs, kā arī tas, vai kandidātu saraksti spēs uzrunāt cilvēkus, kuri vēl nav izlēmuši piedalīties. Pēc vēlēšanu dienas uzmanība pāries uz CVK rezultātu apkopošanu, un prognozi noslēgs tikai galīgais visas Latvijas rādītājs.

Avots: Likumi.lv