15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, jo Latvijas Republikas Satversme paredz Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Galvenais salīdzinājuma punkts ir iepriekšējais balsojums: Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 14. Saeimas vēlēšanās aktivitāte bija 59,43%. Tādēļ jautājums ir konkrēts — vai līdz vēlēšanu dienai izdosies mobilizēt pietiekami daudz balsstiesīgo, lai valsts mēroga rādītājs pārsniegtu 60%.

Prognozes robeža un izšķiršanas kārtība

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
• Prognozes beigu datums: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgajos valsts mēroga rezultātos publicēts rādītājs virs 60,00%.
• NĒ: galīgā aktivitāte ir tieši 60,00% vai mazāka.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie 15. Saeimas vēlēšanu galīgie rezultāti.

Prognozes iesniegšanas termiņš un rezultāta noskaidrošanas brīdis nav viens un tas pats. Jautājums tiek slēgts vēlēšanu dienā, bet atbilde jānosaka tikai pēc tam, kad CVK ir publicējusi galīgo valsts mēroga aktivitāti. Vēlēšanu vakara starprezultāti var mainīties, saņemot vēl neapkopotus iecirkņu un ārvalstu balsojuma datus.

14. Saeimas vēlēšanu rezultāts padara 60% robežu sasniedzamu

CVK publicētajos 14. Saeimas vēlēšanu rezultātos norādīta 59,43% vēlētāju aktivitāte. Tas ir tikai 0,57 procentpunktus zem 60%, tāpēc prognozes iznākumu var noteikt salīdzinoši neliela līdzdalības maiņa.

Tomēr procentpunktu starpība nav tas pats, kas noteikts papildu balsotāju skaits. Nepieciešamais cilvēku skaits būs atkarīgs no tā, cik balsstiesīgo būs iekļauti attiecīgajam balsojumam izmantotajā uzskaitē. Ja mainās balsstiesīgo kopskaits, mainās arī balsotāju skaits, kas vajadzīgs 60% pārsniegšanai.

Iepriekšējais rezultāts dod noderīgu atskaites punktu, taču pats par sevi neparedz 2026. gada līdzdalību. Četros gados var mainīties politiskā konkurence, sabiedrības interese, vēlētāju vecuma struktūra, iedzīvotāju skaits Latvijā un ārvalstīs, kā arī vēlēšanu administrēšanas praktiskie apstākļi.

Svarīgs ir arī robežas formulējums. Lai piepildītos JĀ iznākums, nepietiek atkārtot 60,00%. CVK publicētajai galīgajai aktivitātei jābūt kaut nedaudz augstākai — piemēram, 60,01% jau atbilstu JĀ, bet 60,00% nozīmētu NĒ.

Kam ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās

Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikums paredz, ka vēlēšanu tiesības ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Tātad izšķiroša ir pilsonība, tiesiskais statuss un vecums tieši 2026. gada 3. oktobrī.

Cilvēkam, kuram 18. dzimšanas diena ir vēlēšanu dienā, vecuma nosacījums ir sasniegts. Savukārt pastāvīga dzīvošana ārvalstīs pati par sevi Latvijas pilsonim neatņem tiesības balsot Saeimas vēlēšanās. Praktiski vēlētājam jāievēro CVK noteiktā balsošanas un identitātes pārbaudes kārtība.

Balsstiesīgo skaits nav vienkārši visi Latvijas iedzīvotāji. Tajā neietilpst nepilsoņi, citu valstu pilsoņi un personas, kuras vēlēšanu dienā nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Tādēļ aktivitātes procentu nevar korekti aprēķināt, salīdzinot balsotāju skaitu ar visu valsts iedzīvotāju skaitu.

Pirms vēlēšanām vēlētājiem būs svarīgi pārbaudīt aktuālo CVK informāciju par pieejamajiem iecirkņiem, balsošanas laikiem, nepieciešamajiem dokumentiem un iespējām balsot ārvalstīs. Šīs praktiskās detaļas jāvērtē pēc 15. Saeimas vēlēšanām publicētās kārtības, nevis pēc atmiņas par iepriekšējo balsojumu.

Kā CVK aprēķina vēlētāju aktivitāti

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda daļa no balsstiesīgajiem ir piedalījusies vēlēšanās. Vienkāršotā izteiksmē aprēķins ir šāds: nobalsojušo skaitu dala ar balsstiesīgo skaitu un rezultātu reizina ar 100.

Šajā prognozē nav paredzēts patstāvīgi pārrēķināt procentu no atsevišķiem iecirkņu failiem. Noteicošais būs CVK galīgajos valsts mēroga rezultātos publicētais aktivitātes rādītājs. Tas novērš atšķirības, kuras var rasties starp vēlēšanu nakts starpdatiem, noapaļotiem skaitļiem un vēlāk precizētu kopējo rezultātu.

Aktivitāte nav derīgo balsu īpatsvars

Nobalsojušo skaits, derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits un derīgo vēlēšanu zīmju skaits raksturo atšķirīgus vēlēšanu procesa posmus. Persona var būt piedalījusies vēlēšanās, lai gan tās nodotā aploksne vai zīme vēlāk netiek ieskaitīta derīgajos rezultātos.

Tāpēc partiju sarakstiem nodoto derīgo balsu summa nav pareizais skaitlis vēlētāju aktivitātes noteikšanai. Arī tukša, nepareizi aizpildīta vai citādi par nederīgu atzīta zīme automātiski nenozīmē, ka cilvēks nav piedalījies vēlēšanās.

Šī atšķirība kļūst īpaši svarīga, ja rezultāts atrodas tuvu 60% robežai. Prognozi nedrīkst izšķirt pēc derīgo zīmju skaita, partiju saņemto balsu summas vai mandātu sadalījuma. Jāizmanto tieši CVK publicētā valsts mēroga vēlētāju aktivitāte.

Balsojums Latvijā un ārvalstīs veido vienu kopējo rādītāju

1. Saeimas vēlēšanu aktivitāte nebūs tikai Latvijas teritorijā izvietoto iecirkņu rezultāts. Latvijas pilsoņu balsojums ārvalstīs atbilstoši oficiālajai kārtībai tiek iekļauts vēlēšanu kopējos datos, tādēļ arī diasporas līdzdalība var ietekmēt valsts mēroga procentu.

Latvijā gala skaitli veidos visu attiecīgo iecirkņu apkopotie dati. Ārvalstīs rezultātu var papildināt balsojums klātienes iecirkņos un citi konkrētajām vēlēšanām oficiāli paredzēti balsošanas veidi. Ieskaitīšanas nosacījumus un termiņus noteiks piemērojamā vēlēšanu kārtība.

Atsevišķa pilsēta, novads, vēlēšanu apgabals vai ārvalstu iecirkņu kopums var uzrādīt aktivitāti virs 60%, kamēr valsts kopējais rezultāts paliek zem robežas. Iespējams arī pretējais. Šī iemesla dēļ prognozes atbilde nav nosakāma pēc viena reģiona vai viena iecirkņa rezultāta.

Ārvalstu dati vēlēšanu vakarā var tikt apkopoti citā ritmā laika joslu, iecirkņu darba un protokolu apstrādes dēļ. Agrīns Latvijas iecirkņu procentuālais rādītājs tādēļ nav uzskatāms par galīgo atbildi.

Kas var novest pie JĀ vai NĒ iznākuma

Vēlētāju aktivitāti parasti ietekmē vairāku apstākļu kopums, un nevienu no tiem nevar droši pārvērst precīzā procenta prognozē vairākus mēnešus iepriekš. Nozīme var būt vēlētāju interesei par konkurējošajiem sarakstiem, priekšvēlēšanu kampaņas intensitātei, uzticībai politiskajam procesam un balsošanas praktiskajai pieejamībai.

Ceļš uz aktivitāti virs 60%

JĀ iespēju stiprinātu plašāka līdzdalība vairākās vēlētāju grupās vienlaikus. Tā varētu būt jauniešu pirmā balsošana, iepriekš neaktīvu vēlētāju atgriešanās, augstāka aktivitāte lielajās pilsētās un reģionos, kā arī aktīvāka Latvijas pilsoņu balsošana ārvalstīs.

Tā kā 2022. gada rezultāts bija tuvu 60%, nav nepieciešams vēsturiski neparasts lēciens. Taču mobilizācijai jābūt pietiekamai attiecībā pret visu balsstiesīgo kopumu, nevis tikai pamanāmai atsevišķos iecirkņos vai vēlētāju grupās.

Ceļš uz 60% vai zemāku rezultātu

NĒ iznākums saglabājas, ja līdzdalība būtiski nepieaug vai pieaug par maz. To var veicināt vēlētāju vilšanās, vāja interese par piedāvājumu, pārliecība, ka viena balss neko nemaina, vai praktiskas grūtības nokļūt līdz balsošanai.

Arī šķietami laba aktivitāte atsevišķās vietās negarantē valsts sliekšņa pārsniegšanu. Ja lielās balsstiesīgo grupās līdzdalība paliek zema, kopējais rādītājs var būt 60,00% vai mazāks. Tieši 60,00% šīs prognozes noteikumos nav neizšķirts rezultāts — tas ir NĒ.

Ko pārbaudīt vēlēšanu dienā un pēc tās

1. gada 3. oktobrī uzmanība vispirms būs jāpievērš CVK publicētajai informācijai par nobalsojušo skaitu, apkopoto iecirkņu īpatsvaru un to, vai datos jau ietverts ārvalstu balsojums. Starprezultātu pārmaiņas būs īpaši nozīmīgas, ja aktivitāte svārstīsies ap 60%.

Vēlēšanu vakarā redzams skaitlis vēl nav pietiekams prognozes izšķiršanai, ja nav apkopoti visi protokoli vai CVK rezultātu apzīmē kā provizorisku. Jāsagaida galīgais valsts mēroga rādītājs, nevis jāizvēlas agrākais publicētais procents.

Ja CVK galīgajos rezultātos aktivitāte būs 60,01% vai augstāka, atbilde būs JĀ. Ja publicētais skaitlis būs 60,00% vai zemāks, atbilde būs NĒ. Ja vēlāk tiek publicēts oficiāls precizējums, noteicošā ir CVK galīgā, spēkā esošā rezultātu versija.

Avots: Likumi.lv