Vācijas vienotības diena: ko nozīmē 3. oktobris Latvijai

Autors: Woodchem redakcija

1990. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai. Vācijā šo datumu atzīmē kā Vācijas vienotības dienu. Latvijas lasītājam tas palīdz orientēties Eiropas pārmaiņu laikā, taču Latvijas neatkarības atjaunošanai bija savi lēmumi un sava laika līnija: 1990. gada 4. maija deklarācija un 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums.

Kāpēc Vācija svin tieši 3. oktobri

1. gada 9. novembrī tika atvērta Berlīnes mūra robeža. Šis brīdis kļuva par redzamāko Vācijas dalījuma beigu simbolu, taču abas Vācijas valstis tajā dienā vēl neapvienojās. Bija jāpieņem politiski un juridiski lēmumi par turpmāko valsts iekārtu, pārvaldi un robežām.

2. gada 3. oktobrī atkalapvienošanās stājās spēkā: Vācijas Demokrātiskā Republika beidza pastāvēt, un tās teritorija kļuva par daļu no Vācijas Federatīvās Republikas. Tāpēc valsts svētku datums apzīmē apvienošanās īstenošanu, nevis mūra atvēršanas dienu. Vācijas federālā valdība 3. oktobri skaidro kā Vācijas vienotības dienu, kas saistīta ar 1990. gada atkalapvienošanos.

Šī atšķirība starp simbolisku pavērsienu un juridisku lēmumu ir būtiska arī plašākā Eiropas vēstures stāstā. Mūra atvēršana parādīja, cik strauji mainās situācija Austrumvācijā; 3. oktobris iezīmē konkrētu rezultātu Vācijas valsts vēsturē.

Kā Vācijas apvienošanās iekļāvās Eiropas pārmaiņās

Pēc Otrā pasaules kara Vācija bija sadalīta divās valstīs. Rietumvācija un Austrumvācija piederēja atšķirīgām politiskām un drošības sistēmām, bet Berlīnes mūris bija viens no redzamākajiem šā dalījuma apliecinājumiem. Tādēļ Vācijas atkalapvienošanās mainīja vairāk nekā vienas valsts karti: tā bija daļa no pārmaiņām, kas pārveidoja Eiropas politisko kārtību aukstā kara beigās.

Apvienošanās prasīja arī starptautisku vienošanos. 1990. gada septembrī abas Vācijas valstis un četras pēc Otrā pasaules kara ar Vāciju saistītās lielvalstis parakstīja tā dēvēto „Divi plus četri” līgumu. Tas risināja Vācijas vienotības ārējos jautājumus, tostarp robežas un drošības saistības. Šis process paskaidro, kāpēc 3. oktobri nevar saprast tikai kā Berlīnes mūra vēstures turpinājumu.

Tajā pašā laikā arī citviet Austrumeiropā sabiedrības un politiskie līderi pieprasīja pārmaiņas. Katras valsts ceļu noteica atšķirīgi apstākļi. Vācijas apvienošanās bija divu Vācijas valstu apvienošanās; Baltijas valstīs centrālais jautājums bija padomju okupācijas apstākļos zaudētās neatkarības atjaunošana.

Kur šajā laika līnijā atradās Latvija

Latvijas notikumus visvieglāk saprast, sekojot pašu pieņemtajiem lēmumiem. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Deklarācija paredzēja pārejas periodu. Tātad brīdī, kad 3. oktobrī apvienojās Vācija, Latvijā neatkarības atjaunošanas process vēl nebija noslēdzies.

1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tas noteica Latvijas Republikas neatkarību un izbeidza 4. maija deklarācijā paredzēto pārejas periodu. Abu Latvijas dokumentu datumi ļauj precīzāk pateikt, kas Latvijā bija noticis pirms Vācijas vienotības dienas un kas sekoja vēlāk.

Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā un 1991. gada janvāra barikādes atgādina, ka Latvijas neatkarības atjaunošana nebija tikai parlamenta balsojumu virkne. Tajā piedalījās sabiedrība, un tā norisinājās politiskas spriedzes apstākļos. Arī Lietuvai un Igaunijai bija savi neatkarības atjaunošanas lēmumi un datumi; vārdi „Baltijas valstis” nenozīmē vienu kopīgu juridisku notikumu.

1989.–1991. gads: pieci atšķirīgi atskaites punkti

• 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļš parāda plašu sabiedrības atbalstu Baltijas valstu brīvības centieniem.
• 1989. gada 9. novembris: tiek atvērta Berlīnes mūra robeža; Vācijas atkalapvienošanās vēl nav notikusi.
• 1990. gada 4. maijs: Latvija pieņem deklarāciju par neatkarības atjaunošanu un paredz pārejas periodu.
• 1990. gada 3. oktobris: stājas spēkā Vācijas atkalapvienošanās; šis datums kļūst par Vācijas vienotības dienu.
• 1991. gada 21. augusts: Latvija ar konstitucionālo likumu izbeidz pārejas periodu un nostiprina valstisko statusu.

Laika līnija rāda notikumu secību, nevis vienkāršu cēloņu ķēdi. Latvijas neatkarību neizraisīja viens Vācijas lēmums, un Vācijas vienotības diena nav Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadiena. Abus stāstus vieno laikmets, kurā mainījās Eiropas politiskā kārtība.

Ko 3. oktobris palīdz saprast Latvijā

Vācijas svētki dod iespēju paskatīties uz 1989.–1991. gadu ar diviem atšķirīgiem datumu kopumiem. Vācijas gadījumā 3. oktobris apzīmē apvienotas valsts izveidi. Latvijas gadījumā 4. maijs un 21. augusts apzīmē neatkarības atjaunošanas posmus. Šādi datumi palīdz atšķirt publiski redzamus pavērsienus no lēmumiem, kas mainīja valstu tiesisko statusu.

Lasot par šā laikmeta notikumiem, vispirms ir vērts noskaidrot, kuras valsts lēmums ir aprakstīts un ko tieši tas mainīja. Vācijas 3. oktobra nozīmi skaidro Vācijas federālās valdības materiāli, savukārt Latvijas secībai izšķiroši ir 4. maija deklarācijas un 21. augusta konstitucionālā likuma teksti. Tie ļauj abus procesus aplūkot blakus, saglabājot katra vēsturisko nozīmi.

Avots: Vācijas federālā valdība