Koka tiesneša āmurs un melna grāmata novietoti uz tumšas, vienkrāsainas virsmas tiesas zāles kontekstā.

Policija atklājusi spiedienu uz liecinieku: tiesā nodota lieta pret advokāti

Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā par aizdomās turētām atzītas divas personas – zvērināta advokāte un kāda privātpersona, kas nav saistīta ar advokatūru. Lieta ir nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, tādējādi noslēdzot izmeklēšanas posmu par iespējamu vardarbības draudu un uzpirkšanas izmantošanu, lai kavētu tiesvedību pret organizētu noziedzīgu grupu.

Apsūdzības par liecinieku ietekmēšanu un vardarbības draudiem

Izmeklēšanas gaitā gūtie pierādījumi liecina, ka advokāte, pildot savus profesionālos pienākumus, mēģinājusi ietekmēt aizdomās turēto personu, kura bija izteikusi vēlmi sadarboties ar izmeklēšanu. Mērķis bija panākt, lai šī persona kriminālprocesā neliecinātu par organizētas noziedzīgas grupas nelikumībām. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju, pret aizdomās turēto tika vērsta uzpirkšana un tieši vardarbības draudi. Šāda rīcība ir kvalificējama pēc Krimināllikuma 301. panta otrās daļas, kas paredz atbildību par aizdomās turētā uzpirkšanu vai citādu nelikumīgu iespaidošanu nolūkā panākt, lai viņš atsakās no liecības došanas, ja tas saistīts ar vardarbības piedraudējumu.

Izmeklēšanas gaita un iestāžu pārbaudes

Kriminālprocess tika uzsākts 2025. gada 9. septembrī, kad policija veica kratīšanu un aizturēja zvērinātu advokāti. Kratīšana noritēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvja klātbūtnē, ievērojot Kriminālprocesa likuma normas. Vēlāk tika aizturēta arī otra persona, kura nav saistīta ar advokatūru. Abām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Lasi arī: Pārmaiņas CSDD: valde atkāpjas pēc kiberuzbrukuma

  1. gada septembrī publiskajā telpā izskanēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārmetumi tiesībsargājošajām iestādēm par it kā veiktu patvaļu, kas tika pausti arī preses konferencē. Reaģējot uz šiem apgalvojumiem, Valsts policijas Iekšējais kontroles birojs un Iekšējās drošības birojs veica neatkarīgas dienesta pārbaudes. Nevienā no tām netika konstatēti Valsts policijas amatpersonu pārkāpumi, un padomes publiski paustā informācija par policijas patvaļu neapstiprinājās.

Tālākā tiesvedība un juridiskās sekas

Lieta tagad atrodas prokuratūras pārziņā, kas lems par kriminālvajāšanas turpmāko gaitu. Par Krimināllikuma 301. panta otrajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu likums paredz bargus sodus: brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Valsts policija atgādina, ka saskaņā ar nevainīguma prezumpciju neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Turpmākā procesa virzība būs atkarīga no prokuratūras lēmuma par apsūdzības celšanu un lietas nodošanu tiesai.

Avots: Latvian State Police News

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!

Vairāk stāstu