Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātās dienas

Latvijas valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti jānovieto desmit likumā noteiktās dienās. Piecās no tām izmanto parasto noformējumu, bet piecās piemiņas dienās — sēru noformējumu. Prasība attiecas gan uz savrupmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan likumā nosauktajām publisko un privāto tiesību juridisko personu ēkām.

Autors: Woodchem redakcija

Kas jāzina iedzīvotājiem

• Parastajā noformējumā karogu izkar pilnā augstumā un bez melnās lentes.
• Sēru noformējumā karogu nolaiž pusmastā vai pie kāta piestiprina melnu lenti.
• Karogam jābūt tīram, nebojātam, neizbalējušam un droši nostiprinātam.
• Karogu drīkst cieņpilni izkārt arī citās, likumā nenosauktās dienās.

Sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no Latvijas valsts simboliem

Latvijas karogs kopā ar valsts ģerboni un himnu veido valsts simbolikas pamatu. Tas apzīmē Latvijas valstiskumu, un tā lietošana nav tikai ēkas noformēšanas jautājums. Karoga izskatu, lietošanas principus un obligātās izkāršanas dienas nosaka Latvijas valsts karoga likums.

Karoga proporcija ir 1:2. Tā horizontālās joslas veido attiecība 2:1:2 — abas karmīnsarkanās joslas ir vienāda platuma, bet baltā josla ir uz pusi šaurāka par katru sarkano joslu. Tādēļ par valsts karogu nevar uzskatīt jebkuru sarkanbaltsarkanu audumu ar aptuveni līdzīgu krāsojumu.

Valsts prezidenta kancelejas informācijā par nacionālajiem simboliem Latvijas karogs raksturots kā viens no valsts nacionālajiem simboliem. Mūsdienu lietojumā tā vēsturiskā nozīme ir savienota ar precīzu tiesisko regulējumu.

No 13. gadsimta rakstītās liecības līdz valsts karogam

Sarkanbaltsarkana karoga senākā plaši zināmā rakstītā liecība saistīta ar 13. gadsimta Atskaņu hroniku. Tajā, vēstot par 1279. gada notikumiem, minēts no Cēsīm nākušu karavīru sarkans karogs ar baltu joslu.

Šī hronikas liecība jāuztver vēsturiskajā kontekstā. Tā neapliecina, ka viduslaiku karogam bija visas mūsdienu likumā noteiktās proporcijas, tonis un lietošanas kārtība. Tomēr aprakstītā krāsu kombinācija kļuva par nozīmīgu pamatu Latvijas nacionālās simbolikas veidošanā.

1. gadsimta sākumā sarkanbaltsarkanais karogs arvien plašāk tika izmantots kā latviešu nacionālais simbols. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gadā tas kļuva par neatkarīgās valsts karogu, bet 1921. gadā tā statuss un izskats tika nostiprināts tiesību aktos.

Padomju okupācijas laikā neatkarīgās Latvijas karoga publiska lietošana tika ierobežota un aizliegta. Atmodas periodā sarkanbaltsarkanais karogs atgriezās publiskajā telpā, bet 1990. gadā atkal ieguva oficiālu statusu.

Īsa vēsturiskā secība:

• 1279. gads — Atskaņu hronikā aprakstīts sarkans karogs ar baltu joslu.
• 1918. gads — karogs kļūst par proklamētās Latvijas Republikas simbolu.
• 1921. gads — valsts tiesiski nostiprina karoga statusu un veidolu.
• 1990. gads — sarkanbaltsarkanais karogs atgūst oficiālu statusu.

Datumi, kad Latvijas karogs jānovieto obligāti

Likums nosaka obligātu karoga novietošanu pie publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām. Jēdziens “dzīvojamā ēka” aptver ne tikai savrupmāju, bet arī daudzdzīvokļu namu.

Tabulā apkopotas Latvijas valsts karoga likumā nosauktās ikgadējās dienas un attiecīgais lietošanas veids.

Decembra piemiņas dienas kalendārais datums katru gadu mainās, tādēļ tas jāpārbauda attiecīgā gada kalendārā. Atsevišķos gadījumos valstī var tikt izsludināts arī papildu sēru noformējums, tāpēc ārkārtēju notikumu laikā jāseko oficiālajiem paziņojumiem.

Parastais un sēru noformējums nav viens un tas pats

Parastajā noformējumā Latvijas karogu paceļ masta pilnā augstumā vai ievieto pie ēkas fasādes nostiprinātā karoga turētājā. Tam nepievieno melnu lenti. Šādi karogs lietojams valsts svētku un citās tabulā norādītajās parastā noformējuma dienās.

Sēru dienā mastā paceltu karogu nolaiž pusmastā. Ja pie ēkas izmantots slīps karoga kāts un pusmasta stāvokli izveidot nav iespējams, pie kāta augšējās daļas virs karoga piestiprina melnu sēru lenti. Pusmastā nolaistam karogam atsevišķa melnā lente nav nepieciešama.

Melna lente, kas vienkārši apsieta jebkurā vietā ap karoga kātu, pati par sevi nenodrošina pareizu noformējumu. Pirms piemiņas dienas jāpārbauda, vai konkrētais stiprinājums ļauj karogu novietot atbilstoši prasībām.

Kā karogu pie mājas novietot cieņpilni un droši

Karogam jābūt tīram, nebojātam un neizbalējušam. Audums nedrīkst būt saplēsts, izdilis vai tik izbalējis, ka vairs nav atpazīstams likumā noteiktais karmīnsarkanais tonis. Arī pareizi izkārts, bet acīmredzami bojāts karogs neatbilst cieņpilnas lietošanas principam.

Pirms obligātās karoga dienas ir lietderīgi pārbaudīt:

• vai karogam nav plīsumu, traipu un izbalējušu laukumu;
• vai kāts, turētājs un stiprinājumi ir stabili;
• vai karogs brīvi plīvos un neskars zemi, augus vai ēkas konstrukcijas;
• vai sēru dienai ir sagatavota atbilstoša melnā lente;
• vai daudzdzīvokļu mājā karoga novietošanu organizē pārvaldnieks vai cita pilnvarota persona.

Neliels dekoratīvs karodziņš logā vai automašīnā automātiski neaizstāj pie dzīvojamās ēkas atbilstoši novietotu Latvijas valsts karogu. Savukārt karogu drīkst izkārt arī ģimenes svētkos, vietējā pasākumā vai citā nozīmīgā dienā, ja tiek ievērots tā izskats un cieņpilnas lietošanas prasības.

Pirms nākamās obligātās karoga dienas noteicoša ir Likumi.lv publicētā aktuālā likuma redakcija un piemērojamie karoga lietošanas noteikumi. Ārkārtēju valsts sēru gadījumā papildus jāpārbauda Ministru kabineta un citu valsts iestāžu paziņojumi.

Avots: Likumi.lv