Kāpēc 1. oktobrī atzīmē veco ļaužu dienu un ko darīt Latvijā

1. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācija atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu. Tā ir iespēja pievērst uzmanību vecāku cilvēku cieņai un līdzdalībai, taču Latvijas ģimenēm jautājums bieži ir ļoti praktisks: vai tuvinieks var saņemt vajadzīgo informāciju un izmantot pakalpojumu arī tad, ja viņam nav digitālo prasmju?

Kā radās Starptautiskā veco ļaužu diena

Apvienoto Nāciju Organizācijas dienai veltītajā lapā norādīts, ka Starptautisko veco ļaužu dienu atzīmē 1. oktobrī. ANO Ģenerālā asambleja šo datumu noteica 1990. gada 14. decembrī ar rezolūciju 45/106. Tādēļ diena nav saistīta ar vienu Latvijas notikumu vai vietēju kalendāra tradīciju — tās sākums ir starptautisks lēmums pievērst pastāvīgu uzmanību vecāku cilvēku dzīvei.

Dienas nosaukums runā par vecumu, bet tās nozīme ir plašāka par apsveikumu vai svinīgu pasākumu. Tā rosina jautāt, vai cilvēkam, gadiem ejot, saglabājas iespēja piedalīties sabiedriskajā dzīvē, paust savu gribu un saņemt viņam saprotamu informāciju. Cieņa izpaužas arī ikdienišķās situācijās: sarunā ar iestādi, pierakstā pie speciālista vai lēmumā par mājās nepieciešamu palīdzību.

Nav viena vecuma, no kura visiem cilvēkiem pēkšņi būtu vajadzīgs vienāds atbalsts. Vienam ērta ir saziņa internetā, citam nepieciešama telefonsaruna vai skaidrojums klātienē. Tāpēc par pieejamību nevar spriest tikai pēc tā, vai pakalpojums vispār pastāv. Svarīgi ir arī tas, vai konkrētais cilvēks spēj uzzināt, kā tam pieteikties un ko darīt tālāk.

Kāpēc Latvijā svarīga ir informācija ārpus interneta

Daudzus ikdienas jautājumus Latvijā var kārtot digitāli. Taču vecākam ģimenes loceklim šķērslis var rasties jau pirms pieteikuma aizpildīšanas: paziņojums atrodams tīmekļvietnē, bet nav skaidrs, kur piezvanīt, ko jautāt vai vai iespējama palīdzība klātienē. Tas nenozīmē, ka cilvēks nevēlas būt patstāvīgs. Viņam var būt vajadzīgs cits saziņas veids.

Piemēram, tuvinieks saņem ziņu, ka jāpiesakās pakalpojumam, bet nezina, vai nepieciešama iepriekšēja rezervācija. Ģimene var palīdzēt noskaidrot trīs lietas: kura iestāde par pakalpojumu atbild, kādi dokumenti vajadzīgi un pa kādu tālruni var precizēt pieteikšanās kārtību. Atbildi ir vērts pierakstīt vienkāršā valodā, norādot arī adresi un darba laiku, ja paredzēts apmeklējums.

Pirms kārtot lietas cita cilvēka vietā, jānoskaidro, kādu palīdzību viņš pats vēlas. Varbūt pietiek kopā izlasīt paziņojumu vai būt blakus telefonsarunas laikā. Ja vajadzīga pārstāvība, attiecīgajai iestādei jāvaicā, kā to noformēt. Šāda pieeja palīdz saglabāt paša cilvēka izvēli arī tad, kad praktiskajos soļos piedalās ģimene.

Lai atrastu pareizo saziņas vietu, var sākt ar attiecīgās valsts iestādes vai pašvaldības oficiālo tīmekļvietni un tajā norādīto tālruni. Pakalpojumu aprakstus iespējams meklēt arī valsts portālā Latvija.gov.lv. Konkrētā pakalpojuma kārtību gan vienmēr vajag pārbaudīt pie tā sniedzēja: pieteikšanās veids un iespējas klātienē var atšķirties.

Ko šajā dienā var pārbaudīt savā ģimenē

Starptautiskā veco ļaužu diena var būt iemesls mierīgai, konkrētai sarunai. Noderīgi ir pajautāt, vai vecākais tuvinieks zina, kur vērsties, ja pienāk nesaprotams iestādes paziņojums, un vai viņam ir pieejami vajadzīgie tālruņu numuri. Sarunu var sākt ar vienu aktuālu jautājumu, nevis pieņēmumu, ka palīdzība nepieciešama visās lietās.

Ja kāds pakalpojums tuvākajā laikā būs vajadzīgs, kopā var iziet tā saņemšanas ceļu: atrast atbildīgo iestādi, noskaidrot saziņas iespējas un pierakstīt nākamo soli. Ja tīmekļvietnē atbilde nav saprotama, lietderīgāk ir sazināties ar pašu pakalpojuma sniedzēju, nevis minēt. Tieši šādā ikdienas pārbaudē 1. oktobra vēstījums kļūst praktisks — cilvēkam ir iespēja saņemt informāciju un pieņemt lēmumu sev piemērotā veidā.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija