Gāzes cenu svārstības palielina apkures tarifu nenoteiktību

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2026. gada 28. augustā norādīja uz dabasgāzes cenu svārstībām. Tas palielina nenoteiktību mājsaimniecībām ar centralizēto apkuri, taču pats par sevi vēl nepierāda gaidāmu rēķinu kāpumu. Izšķiroši būs katras pilsētas apstiprinātais tarifs un ēkas faktiskais siltuma patēriņš.

Konkrētu cenu starpību starp Rīgu un citām lielākajām Latvijas pilsētām no pieejamās SPRK informācijas aprēķināt nevar: avota kopsavilkumā nav norādīti pilsētu tarifi eiro par megavatstundu. Tāpēc skaitļus aizstāt ar pieņēmumiem nebūtu korekti. Nākamais būtiskais pārbaudes punkts ir Rīgas tarifa bez PVN salīdzinājums 2026. gada augustā un decembrī.

Svarīgie fakti

• SPRK ir apstiprinājusi dabasgāzes cenu svārstības energoresursu tirgū.
• Pilsētu tarifu precīzas atšķirības jāpārbauda SPRK lēmumos vai pie pakalpojumu sniedzējiem.
• Globālo cenu ietekmi var mazināt biomasa, vietējā ražošana un ilgtermiņa iepirkumi.
• Rēķinu nosaka ne tikai tarifs, bet arī laikapstākļi un ēkas energoefektivitāte.

Pilsētu cenu starpībai vajadzīgi apstiprināti tarifi

Siltumenerģijas tarifus parasti salīdzina eiro par megavatstundu bez PVN. Tas ļauj vērtēt paša pakalpojuma cenu, taču neprognozē konkrēta dzīvokļa gala rēķinu. Pat pie nemainīga tarifa aukstāks mēnesis var palielināt patēriņu, savukārt siltinātā mājā izmaksu pieaugums var būt mazāks.

Salīdzinot Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jelgavu vai citas pilsētas, jāizmanto vienā periodā spēkā esoši tarifi. Jāpārbauda arī tas, vai norādītā summa ietver PVN un vai pakalpojuma sniedzējs nav paziņojis par tarifa maiņu mēneša vidū.

Gāze Latvijas tarifus ietekmē ar nobīdi

Globālais pieprasījums pēc dabasgāzes var pieaugt aukstas ziemas, Āzijas importa vai sašķidrinātās dabasgāzes konkurences dēļ. Eiropas cenu ietekmē arī krātuvju piepildījums, piegāžu pieejamība, termināļu noslodze un transportēšanas izmaksas.

Šīs izmaiņas ne vienmēr nonāk Latvijas siltumenerģijas tarifā uzreiz. Ietekmes ātrums atkarīgs no piegādātāja līgumiem, iepirkuma perioda, kurināmā krājumiem un tarifa pārskatīšanas kārtības. Tādēļ globālās cenas kritums vienā mēnesī var nesakrist ar tūlītēju tarifa samazinājumu.

Arī pretējais secinājums nav automātisks: īslaicīgs cenu kāpums starptautiskajā tirgū vēl nenozīmē, ka visās Latvijas pilsētās apkure kļūs dārgāka. Pašvaldību siltumapgādes sistēmām ir atšķirīgs kurināmā sadalījums, efektivitāte un ražošanas struktūra.

Biomasa un vietējā ražošana mazina, bet nenovērš risku

Šķelda un cita biomasa samazina tiešo atkarību no importētās dabasgāzes, īpaši pilsētās, kur tā veido lielu daļu no siltuma ražošanas. Tomēr arī biomasas cenu ietekmē pieprasījums, mitrums, sezonālie krājumi, mežizstrādes apjomi, darbaspēks un pārvadājumu izmaksas.

Vietējā koģenerācija var vienlaikus ražot siltumu un elektrību. Tās ekonomiskais rezultāts ir atkarīgs no kurināmā cenas, stacijas efektivitātes un elektrības tirgus ieņēmumiem. Augstāka elektroenerģijas cena dažos apstākļos palielina ražošanas izmaksas, bet citos var uzlabot koģenerācijas ieņēmumus.

Elektrība nepieciešama arī sūkņiem, ventilatoriem un siltumtīklu darbībai. Tās īpatsvars tarifā parasti nav vienīgais noteicošais faktors, tomēr ilgstoši augstas elektroenerģijas cenas var pastiprināt kopējo izmaksu spiedienu.

Decembra Rīgas tarifs parādīs sezonas virzienu

Konkrētais prognozes jautājums ir: vai Rīgas siltumenerģijas tarifs bez PVN 2026. gada decembrī būs augstāks nekā augustā? Prognozes termiņš ir 30. novembris, bet iznākumu nosaka SPRK vai Rīgas pakalpojuma sniedzēja publicētās vērtības.

Atbilde “jā” ir spēkā, ja decembra tarifs eiro par megavatstundu bez PVN pārsniedz augusta tarifu. Atbilde “nē” ir spēkā, ja tas ir vienāds vai zemāks. Ja publicētajos datos mainās mērvienība vai nodokļu piemērošana, vispirms vajadzīgs salīdzinājums uz vienādas bāzes.

Augstāku decembra tarifu varētu veicināt gāzes sadārdzinājums, dārgāka loģistika vai nelabvēlīgi kurināmā iepirkumi. Zemāku vai nemainīgu tarifu varētu atbalstīt lētāka biomasa, vietējās ražošanas pieaugums, efektīvāka koģenerācija vai iepriekš noslēgti piegādes līgumi.

Mājsaimniecībām jāpārbauda ne vien publicētais tarifs, bet arī ēkas megavatstundu patēriņš un āra temperatūra. Tieši šo trīs rādītāju kombinācija vislabāk parādīs, vai 2026./2027. gada sezonas rēķins konkrētajā mājā pieaug.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija