ES MI akts: kas mainās Latvijas darbavietās 2026. gadā

Lielākā daļa ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu ir piemērojama kopš 2026. gada 2. augusta. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad jāzina, kur tiek izmantots mākslīgais intelekts, kādam riskam lietojums atbilst un vai cilvēkiem ir sniegta vajadzīgā informācija. Tomēr katra pienākuma sākuma datums joprojām jāpārbauda regulas pārejas grafikā.

Galvenie fakti

• Regulas prasības tiek ieviestas vairākos posmos, nevis vienā datumā.
• Personāla atlases un darbinieku vērtēšanas rīki var būt augsta riska sistēmas.
• Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam noteiktos gadījumos vajadzīga skaidra norāde.
• Sistēmas nodrošinātājam un tās izmantotājam ir atšķirīgi pienākumi.
• Organizācijām vajadzīga MI lietojumu uzskaite, cilvēka uzraudzība un incidentu kārtība.

Prasības stājas spēkā vairākos posmos

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā. Aizliegtās MI prakses un prasība nodrošināt pietiekamu MI pratību sāka būt piemērojama 2025. gada 2. februārī, bet daļa pārvaldības un vispārīga lietojuma MI modeļu noteikumu — 2025. gada 2. augustā.

No 2026. gada 2. augusta piemēro lielāko regulas daļu, tostarp vairākas prasības augsta riska sistēmām un caurskatāmības pienākumus. Atsevišķiem augsta riska risinājumiem, kas ir regulētu produktu sastāvdaļa vai drošības komponents, būtisks ir 2027. gada 2. augusts.

Tādēļ ar apgalvojumu, ka “MI akts jau darbojas”, vien nepietiek. Jāpārbauda sistēmas riska kategorija, organizācijas loma, laišanas tirgū vai ieviešanas laiks un konkrētajam pantam paredzētais termiņš.

Darba devējiem jāzina visi izmantotie MI rīki

Praktiskais sākumpunkts ir inventarizācija. Tajā jāiekļauj ne tikai centrāli iegādāta programmatūra, bet arī personāla atlases platformas, darba rezultātu analīze, klientu apkalpošanas roboti, drošības risinājumi un darbinieku patstāvīgi izmantoti ģeneratīvā MI pakalpojumi.

Augsta riska lietojumi personāla pārvaldībā

Par augsta riska sistēmām var tikt uzskatīti MI rīki, kurus izmanto kandidātu atlasīšanai, pieteikumu filtrēšanai, paaugstināšanas vai darba attiecību izbeigšanas lēmumiem, uzdevumu sadalei pēc personas īpašībām, kā arī darbinieku snieguma vai uzvedības uzraudzībai.

Šādos gadījumos nepietiek ar programmatūras piegādātāja solījumu, ka rīks ir precīzs. Izmantotājam atbilstoši savai lomai jāievēro instrukcijas, jānodrošina kompetenta cilvēka uzraudzība, jāvērtē ievaddatu atbilstība un jāuzrauga sistēmas darbība. Cilvēkam jāspēj pamanīt automatizētu aizspriedumu, neņemt rezultātu par neapstrīdamu un vajadzības gadījumā to neizmantot.

Regula arī aizliedz noteiktus lietojumus. Piemēram, emociju secināšana darbavietā principā ir aizliegta, izņemot regulā paredzētos medicīniskos vai drošības gadījumus.

Digitālajos pakalpojumos jāatklāj MI klātbūtne

Cilvēkam, kurš sazinās ar MI sistēmu, parasti jābūt informētam, ka sarunas partneris nav cilvēks, ja vien tas nav acīmredzams saprātīgi informētam lietotājam. Tas attiecas, piemēram, uz klientu apkalpošanas tērzēšanas logiem un virtuālajiem asistentiem.

Arī dziļviltojumiem un citam mākslīgi radītam vai pārveidotam audio, attēlu un video saturam noteiktos gadījumos jābūt atpazīstamam kā sintētiskam. Īpaši noteikumi skar arī MI radītu tekstu, kas publicēts sabiedrības informēšanai par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Regulā ir izņēmumi, tostarp situācijām ar cilvēka veiktu pārskatīšanu un redakcionālu atbildību, tādēļ katrs publicēšanas modelis jāvērtē atsevišķi.

Atbildība dalās starp nodrošinātāju un izmantotāju

Sistēmas nodrošinātājs parasti atbild par riska pārvaldību, tehnisko dokumentāciju, testēšanu, atbilstības novērtēšanu un vajadzīgo informāciju klientam. Organizācija, kas sistēmu izmanto savā darbībā, atbild par pareizu ieviešanu, uzraudzību un lietošanu paredzētajam nolūkam.

Lomas var mainīties. Uzņēmums var pārņemt nodrošinātāja pienākumus, ja tas sistēmu laiž tirgū ar savu nosaukumu, būtiski pārveido vai maina tās paredzēto nolūku tā, ka tiek ietekmēta klasifikācija. Tādēļ atbildības sadalījums skaidri jāieraksta līgumā, taču līgums pats par sevi neatceļ regulā noteiktos pienākumus.

Latvijas organizāciju praktiskā pārbaude

• Izveidot MI sistēmu un izmantošanas mērķu reģistru.
• Katrai sistēmai noteikt nodrošinātāju, izmantotāju un atbildīgo darbinieku.
• Pārbaudīt riska kategoriju un konkrēto piemērošanas datumu.
• Dokumentēt cilvēka uzraudzību, datu avotus un kļūdainu rezultātu apstrādi.
• Sagatavot saprotamas norādes tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam.
• Apmācīt darbiniekus atbilstoši viņu zināšanām un MI lietošanas kontekstam.

Regulas teksts un Eiropas Komisijas skaidrojums

Saistošās prasības un pārejas termiņi atrodami Regulas (ES) 2024/1689 tekstā EUR-Lex. Eiropas Komisijas pārskats par MI regulējumu skaidro uz risku balstīto sistēmu un ieviešanas posmus. Ja organizācija maina MI rīka mērķi, versiju vai izmantošanas procesu, riska klasifikācija un attiecīgais termiņš jāpārbauda atkārtoti.

Avots: Eiropas Komisija