Degvielas cenas Baltijā: salīdzinājums bez nodokļu jucekļa

Svarīgākais mājsaimniecības budžetam nav tas, kurā Baltijas valstī redzama zemākā atsevišķas uzpildes stacijas cena, bet gan salīdzināma viena perioda cena un tās ietekme uz visu uzpildi. Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē šādus benzīna un dīzeļdegvielas datus, tomēr pieejamajā avota informācijā nav norādīts ne jaunākā perioda datums, ne Latvijas, Lietuvas un Igaunijas cenu vērtības. Tādēļ šeit netiek veidots nepārbaudīts valstu cenu rangs.

Autors: Woodchem redakcija
Publicēts: 2026. gada 22. augustā

Kāpēc jaunākā datu perioda datums ir izšķirošs

Eiropas Komisijas iknedēļas biļetens ļauj salīdzināt ES valstu degvielas cenas, tostarp cenas ar nodokļiem. Lai Latvijas cenu korekti pretstatītu Lietuvai un Igaunijai, visām vērtībām jābūt no viena norādītā perioda un vienādās mērvienībās, piemēram, eiro par litru.

Šajā publikācijā precīzs jaunākā perioda datums un cenu skaitļi nav publicēti, jo tos neietver pieejamais Eiropas Komisijas avota apraksts. Tas ir būtisks ierobežojums: dažādu nedēļu cenas nedrīkst salikt vienā salīdzinājumā, bet mazumtirdzniecības staciju šodienas piedāvājumi nav tas pats, kas biļetena valstu dati.

Benzīns un dīzeļdegviela jāsalīdzina atsevišķi

Baltijas cenu salīdzinājumā vispirms jāizvēlas viena degvielas kategorija. Latvijas benzīna cena salīdzināma ar tās pašas kategorijas cenu Lietuvā un Igaunijā; tieši tāpat atsevišķi jārīkojas ar dīzeļdegvielu.

Benzīna un dīzeļdegvielas cenu starpību nevar savstarpēji pārnest. Abiem produktiem var atšķirties vairumtirdzniecības tirgus, nodokļu slogs, sezonālais pieprasījums un tirgotāju izmaksas. Vienas nedēļas zemākā cena arī nepierāda ilgstošu tendenci vai to, ka konkrēta uzpildes stacija būs lētākā.

Praktiskā salīdzinājuma secība ir vienkārša:

• pārbaudīt biļetenā norādīto perioda datumu;
• izvēlēties cenu ar nodokļiem, ja interesē autovadītāja maksājums;
• saglabāt vienu mērvienību visām trim valstīm;
• aprēķināt Latvijas starpību ar katru kaimiņvalsti atsevišķi;
• benzīnam un dīzeļdegvielai neveidot kopīgu vidējo cenu.

Ko cena ar nodokļiem pasaka par reālo maksājumu

Cena ar nodokļiem ir tuvākais salīdzinājums tam, ko patērētājs samaksā par litru. Tajā ietilpst akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, kā arī degvielas pamatcena un piegādes ķēdes izmaksas.

Cena bez nodokļiem palīdz saprast tirgus un uzņēmējdarbības izmaksu daļu, taču tā nav summa, ko autovadītājs maksā kasē. Akcīze parasti veido noteiktu slogu degvielas vienībai, savukārt PVN tiek piemērots cenas bāzei atbilstoši konkrētās valsts kārtībai. Tādēļ nodokļu ietekmi nevar vienmēr aprēķināt, vienkārši salīdzinot divus procentus.

Gala cenu var mainīt arī naftas produktu vairumtirdzniecības cena, eiro kurss pret valūtu, kurā notiek starptautiskie darījumi, transportēšana, uzglabāšana, obligāto rezervju izmaksas, biodegvielas piejaukums un tirgotāja darbības izmaksas. Šo faktoru ietekme var parādīties ar laika nobīdi.

Cik litra starpība nozīmē pilnā uzpildē

Ja apstiprinātā cenu starpība ir Δ eiro par litru, vienas uzpildes starpību aprēķina, Δ reizinot ar uzpildīto litru skaitu:

• 40 litri: Δ × 40;
• 50 litri: Δ × 50;
• 60 litri: Δ × 60.

Piemēram, 0,01 eiro par litru nozīmē attiecīgi 0,40, 0,50 un 0,60 eiro starpību. Pie 0,05 eiro par litru tie būtu 2,00, 2,50 un 3,00 eiro, bet pie 0,10 eiro — 4,00, 5,00 un 6,00 eiro. Tie ir aprēķina piemēri, nevis aktuālās Baltijas cenas.

Robežbraucienam jāieskaita ceļš un patēriņš

Zemāka cena kaimiņvalstī pati par sevi nenozīmē ietaupījumu. Papildu brauciena degvielas izmaksas var aprēķināt šādi: turp un atpakaļ nobrauktais attālums × automobiļa patēriņš uz 100 kilometriem ÷ 100 × izmantotās degvielas cena.

Ja hipotētisks papildu brauciens ir 60 kilometri, patēriņš 6,5 litri uz 100 kilometriem un aprēķina cena 1,60 eiro litrā, ceļš izmaksā aptuveni 6,24 eiro. Pat 0,10 eiro litra starpība 50 litru uzpildē dotu tikai 5 eiro bruto starpību. Vēl jāņem vērā laiks, automobiļa nolietojums un iespējamā novirze no ierastā maršruta.

Avots: Eiropas Komisija