Degvielas cenas Baltijā: kā salīdzināt 50 litru uzpildi

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šīs nedēļas benzīna un dīzeļdegvielas cenas pašlaik nevar droši nosaukt: Eiropas Komisijas informācija apstiprina salīdzināmu iknedēļas datu publicēšanu, taču pieejamajā avota aprakstā nav jaunākā biļetena datuma un cenu vērtību. Tāpēc šeit netiek izdomāti trūkstošie centi litrā vai šķietami precīza 50 litru uzpildes summa.

Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin apkopo ES dalībvalstu naftas produktu patēriņa cenas un nodokļu informāciju. Lai Latvijas autovadītājs varētu pieņemt praktisku lēmumu, visām trim Baltijas valstīm jāizmanto viena datu nedēļa, viens degvielas veids un vienāda metodika.

Svarīgākais korektam cenu salīdzinājumam

• Benzīna un dīzeļdegvielas dati jāvērtē atsevišķi.
• Visām valstīm jāizmanto viena un tā pati datu nedēļa.
• 50 litru izmaksas jāaprēķina no precīzās cenas, nevis no noapaļota skaitļa.
• Valsts vidējais rādītājs nav konkrētas degvielas uzpildes stacijas cena.

Šīs nedēļas tabulai vajadzīgs konkrēts biļetena datums

Korektā datu momentuzņēmumā būtu jānorāda Weekly Oil Bulletin pārskata nedēļa un degvielas veids. Benzīnam vajadzīga atsevišķa divu kolonnu tabula ar valsti un cenu litrā, bet dīzeļdegvielai — otra tādas pašas uzbūves tabula.

Pašlaik šādas tabulas publicēšana radītu nepatiesu precizitāti, jo avota aprakstā nav Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jaunāko skaitļu. Nav droši arī pieņemt, ka vietnē redzamā jaunākā publikācija attiecas uz kalendāro nedēļu, kurā autovadītājs lasa rakstu. Izšķirošais ir biļetenā norādītais datums.

Baltijas valstis jāsalīdzina vienā mērvienībā

Vispirms jāpārbauda, vai cena izteikta eiro par litru vai centos par litru un vai tajā ir iekļauti nodokļi. Eiropas Komisijas biļetens ir paredzēts salīdzināšanai starp valstīm, tomēr tabulas virsraksts un piezīmes jāpārbauda pirms secinājumu izdarīšanas.

Precīzie decimāldaļu centi ir būtiski. Šķietami neliela noapaļošana viena litra cenā, reizinot to ar 50, kļūst redzama gala summā. Arī valstu starpība jāaprēķina no sākotnējām vērtībām, nevis no jau noapaļotām 50 litru izmaksām.

50 litru uzpildes izmaksas aprēķina ar vienu reizinājumu

Ja biļetenā cena norādīta eiro par litru, 50 litru izmaksas iegūst, cenu reizinot ar 50. Ja vērtība dota centos par litru, to reizina ar 50 un rezultātu dala ar 100. Īsāk sakot, cena centos par litru dalīta ar divi dod 50 litru uzpildes cenu eiro.

Aprēķinā vispirms jāsaglabā pilna publicētā precizitāte, bet gala summa jānoapaļo līdz centiem. Benzīna rezultātu nedrīkst izmantot dīzeļdegvielas budžetam vai otrādi, pat ja abu degvielu cenas konkrētajā nedēļā šķiet līdzīgas.

Salīdzinājums ar iepriekšējo nedēļu ne vienmēr ir derīgs

Nedēļas izmaiņas drīkst rēķināt tikai tad, ja abos Weekly Oil Bulletin izlaidumos izmantota vienāda degvielas definīcija, mērvienība, nodokļu pieeja un valsts vidējā rādītāja metodika. Tad starpību var parādīt gan centos par litru, gan eiro par 50 litriem.

Ja vienā nedēļā mainījies produkta apzīmējums, datu statuss vai aprēķina pamats, skaitļi nav tieši salīdzināmi. Viena novērojuma kritums vai kāpums turklāt vēl nepierāda ilgstošu cenu tendenci.

Valsts vidējā cena nav konkrētas DUS piedāvājums

Weekly Oil Bulletin raksturo valsts cenu līmeni, nevis garantē cenu pie konkrēta sūkņa. Faktiskā summa var atšķirties atkarībā no degvielas uzpildes stacijas, atrašanās vietas, atlaižu kartes, akcijas, norēķinu veida un konkrētā produkta.

Tādēļ Baltijas salīdzinājums palīdz saprast kopējo cenu fonu, bet nav staciju reitings. Pirms brauciena autovadītājam jāpārbauda izvēlētās DUS aktuālā cena un atlaižu noteikumi.

Papildu maršruts var apēst visu ietaupījumu

Brauciena jēgu var novērtēt, litra cenas starpību reizinot ar plānoto uzpildes apjomu. Tas ir iespējamais bruto ietaupījums. Papildu ceļa degvielas izmaksas aprēķina, nobraucamos kilometrus dalot ar 100, reizinot ar automobiļa patēriņu un izmantotās degvielas cenu.

Ja papildu maršruta izmaksas sasniedz cenu starpības radīto ietaupījumu, brauciens finansiāli neatmaksājas. Jāņem vērā arī patērētais laiks, satiksme un iespēja, ka stacijā cena jau ir mainījusies. Praktiskam lēmumam svarīgāka ir gala summa pie sūkņa, nevis tikai zemākais valsts vidējais rādītājs.

Avots: Eiropas Komisija