Degvielas cena Latvijā: cik patiesībā maksā brauciens

Degvielas cena par litru vēl nepasaka, cik eiro būs vajadzīgi konkrētam braucienam. Izmaksas nosaka arī maršruta garums un automobiļa faktiskais patēriņš attiecīgajos apstākļos. Piemēram, 120 kilometru brauciens ar 6,5 litru patēriņu un ilustratīvu 1,60 eiro cenu par litru izmaksā 12,48 eiro.

Autors: Woodchem redakcija
Publicēts: 2026. gada 2. septembrī

Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē salīdzināmu iknedēļas informāciju par benzīna un dīzeļdegvielas patēriņa cenām un nodokļu komponentēm Eiropas Savienības valstīs. Materiālam pievienotā avota informācija neietver jaunāko skaitlisko Latvijas vērtību, tādēļ tā šeit netiek izdomāta. Praktiskam brauciena aprēķinam jāizmanto uzpildes stacijā redzamā konkrētā degvielas veida cena.

Brauciena izmaksu formula sastāv no trim skaitļiem

Aprēķinam nepieciešams attālums kilometros, automobiļa patēriņš litros uz 100 kilometriem un izvēlētās degvielas cena par litru:

attālums km ÷ 100 × patēriņš l/100 km × cena par litru

Ja maršruts ir 120 kilometru garš, automobilis patērē 6,5 litrus uz 100 kilometriem un degviela maksā 1,60 eiro litrā, aprēķins ir šāds:

120 ÷ 100 × 6,5 × 1,60 = 12,48 eiro.

Tas ir degvielas budžets vienam braucienam, nevis visas automobiļa lietošanas izmaksas. Rezultātā nav iekļauta apkope, riepu nolietojums, apdrošināšana, stāvvieta vai automobiļa vērtības samazināšanās.

Turpceļam un atpakaļceļam attālums jāskaita kopā. Ja viens virziens ir 120 kilometri, tā paša maršruta kopējais attālums abos virzienos ir 240 kilometri un ilustratīvās degvielas izmaksas sasniedz 24,96 eiro.

Vienāda cena par litru var radīt atšķirīgu gala summu

Salīdzinājumā izmantota viena ilustratīva cena — 1,60 eiro litrā. Tā nav pasniegta kā Latvijas aktuālā vidējā cena. Tabula parāda, kā izmaksas maina atšķirīgs attālums vai patēriņš.

Skaitļi nepierāda, ka ikvienam automobilim pilsētā vai ziemā būs tieši šāds patēriņš. Tie parāda aprēķina jutīgumu: mainoties vienam ievades lielumam, mainās arī brauciena budžets.

Pilsētas satiksme un auksts dzinējs maina patēriņa ievadi

Ražotāja norādītais patēriņš nav automātiski piemērojams katram maršrutam. Bieža apstāšanās, paātrināšanās un gaidīšana sastrēgumos var palielināt faktisko patēriņu. Precīzākam pilsētas brauciena aprēķinam jāizmanto borta datora rādījums vai vairāku līdzīgu braucienu vidējais rezultāts.

Īsā maršrutā lielāka nozīme var būt aukstam dzinējam, jo daļa brauciena paiet, pirms automobilis sasniedz ierasto darba režīmu. Tādēļ viena īsa brauciena rādījumu nevajadzētu automātiski attiecināt uz garu šosejas maršrutu.

Papildu pasažieri, bagāža vai jumta bagāžnieks var mainīt slodzi un aerodinamiku. Arī neatbilstošs riepu spiediens var ietekmēt rites pretestību. Šo faktoru ietekmei nav vienas universālas procentu likmes visiem automobiļiem, ceļiem un laikapstākļiem.

Apvedceļš jāvērtē pēc attāluma un paredzamā patēriņa

Īsākais maršruts ne vienmēr būs lētākais, ja tajā gaidāma lēna satiksme, taču arī garāks apvedceļš automātiski nenozīmē ietaupījumu. Jāsalīdzina divi pilni aprēķini.

Pirmajam maršrutam ievada tā attālumu un pilsētas vai jauktā režīma patēriņu. Otrajam ievada apvedceļa attālumu un tam ticamāko patēriņu. Degvielas cenu abos aprēķinos saglabā vienādu, ja uzpilde paredzēta tajā pašā vietā.

Piemēram, 120 kilometri ar 8,0 l/100 km patēriņu pie 1,60 eiro cenas maksā 15,36 eiro. Savukārt 135 kilometri ar 6,5 l/100 km patēriņu maksā 14,04 eiro. Šajā ilustrācijā garākais maršruts ir lētāks par 1,32 eiro, taču rezultāts mainīsies līdz ar reālo patēriņu.

Nedēļas vidējā cena un stacijas cena nav viens un tas pats

Weekly Oil Bulletin ir piemērots valstu un nedēļu salīdzināšanai, jo tajā apkopotas patēriņa cenas un nodokļu komponentes pēc vienotas pieejas. Tomēr valsts līmeņa nedēļas rādītājs nav garantēta cena konkrētā uzpildes stacijā.

Mājsaimniecības budžetam visprecīzākā ievade ir cena, par kādu degviela faktiski tiks pirkta. Salīdzinot Latvijas cenu ar citām Eiropas Savienības valstīm vai iepriekšējām nedēļām, jāpārbauda datums, degvielas veids un tas, vai summas salīdzinātas ar nodokļiem vai bez tiem.

Avots: Eiropas Komisija