D vitamīns Latvijā: kāpēc ar uzturu vien nepietiek

Autors un izdevējs: Woodchem redakcija

Atjaunināts: 2026. gada 30. augustā

Latvijas platuma grādos D vitamīna veidošanās ādā no oktobra līdz aprīlim ir ierobežota, bet ar pārtiku nepieciešamo daudzumu uzņemt ne vienmēr izdodas. Drošākais risinājums nav patvaļīgi izvēlēta liela deva, bet riska izvērtēšana, 25(OH)D asinsanalīze un ārsta ieteikums.

Svarīgi: pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes. Tas īpaši attiecas uz bērniem, grūtniecēm, senioriem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un pacientiem, kuri regulāri lieto zāles.

Būtība īsumā

• D vitamīns nepieciešams kaulu, muskuļu un imūnsistēmas normālai darbībai.
• Latvijā ultravioletā B starojuma ziemas mēnešos parasti nepietiek efektīvai sintēzei ādā.
• Trekna zivs un bagātināti produkti palīdz, taču uzturs ne vienmēr nosedz individuālo vajadzību.
• Nogurums nav specifiska D vitamīna trūkuma pazīme un pats par sevi nepamato bagātinātāju lietošanu.
• Devu un lietošanas ilgumu nosaka ārsts, ņemot vērā analīzes, veselības stāvokli un citus avotus.

Kāpēc tumšajā sezonā D vitamīna veidojas mazāk

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns ar hormonam līdzīgu darbību. Organisms to var uzņemt ar pārtiku, taču nozīmīgs avots ir sintēze ādā ultravioletā B starojuma ietekmē.

Latvijā saules leņķis no oktobra līdz aprīlim ir zems, dienas ir īsas, un lielu ķermeņa daļu sedz apģērbs. Tādēļ atrašanās ārā joprojām nāk par labu kustībām, miegam un pašsajūtai, bet tā negarantē pietiekamu D vitamīna sintēzi.

Arī vasarā rezultāts katram atšķiras. To ietekmē vecums, ādas pigmentācija, mākoņainība, uzturēšanās ilgums ārā, apģērbs un saules aizsarglīdzekļi. Saules apdegumi nav pieļaujama D vitamīna iegūšanas metode, un solārijs nav droša alternatīva.

D vitamīna loma imunitātē, kaulos un enerģijas vielmaiņā

D vitamīns palīdz regulēt kalcija un fosfora uzsūkšanos, tādēļ tas ir būtisks kaulu mineralizācijai, zobiem un muskuļu darbībai. Ilgstošs izteikts trūkums var veicināt kaulu un muskuļu problēmas, taču individuālo risku izvērtē medicīnas speciālists.

Imūnās šūnas izmanto D vitamīna signālceļus, tomēr tas nenozīmē, ka lielas devas novērš saaukstēšanos vai citas infekcijas. Uztura bagātinātājs neaizstāj vakcināciju, miegu, pilnvērtīgu uzturu, fiziskās aktivitātes vai ārsta nozīmētu ārstēšanu.

D vitamīnu nereti saista ar enerģiju, jo tā trūkuma gadījumā iespējams nogurums vai muskuļu vājums. Šie simptomi ir nespecifiski: tos var izraisīt arī dzelzs deficīts, vairogdziedzera darbības traucējumi, nepietiekams miegs, infekcija, stress vai citas slimības.

Cilvēkam ar pietiekamu D vitamīna līmeni papildu deva nav stimulants un ne vienmēr uzlabos pašsajūtu. Ja nogurums saglabājas, nepieciešama plašāka ārsta izvērtēšana, nevis tikai viena uzturvielas rādītāja pārbaude.

Kāpēc ar pārtiku vien bieži ir grūti sasniegt vajadzīgo līmeni

D vitamīns dabīgi atrodams salīdzinoši nelielā produktu klāstā. Nozīmīgākie pārtikas avoti ir treknas zivis, olu dzeltenums un daži dzīvnieku izcelsmes produkti. Pieejami arī ar D vitamīnu bagātināti piena produkti, augu dzērieni vai brokastu produkti, taču saturs dažādiem ražojumiem atšķiras.

Praktiski svarīgi ir lasīt marķējumu un vērtēt ne tikai D vitamīna daudzumu vienā porcijā, bet arī reāli apēsto porciju skaitu. Uzraksts, ka produkts ir vitamīna avots, vēl nenozīmē, ka tas viens pats nodrošinās visu dienas vajadzību.

Uztura ieradumi var vēl vairāk ierobežot uzņemšanu. Cilvēki, kuri zivis ēd reti, izvairās no dzīvnieku izcelsmes produktiem vai neizmanto bagātinātus produktus, ar ēdienu parasti saņem mazāk D vitamīna. Vienlaikus ēdienkarti nevajadzētu veidot tikai viena vitamīna dēļ — svarīgs ir kopējais uztura līdzsvars.

Kam deficīta risks var būt lielāks

Lielāka uzmanība D vitamīna līmenim var būt vajadzīga cilvēkiem, kuri tumšajā sezonā reti uzturas ārā, valkā ķermeni pilnībā nosedzošu apģērbu vai kuriem ir tumšāka ādas pigmentācija. Ar vecumu sintēze ādā samazinās, tādēļ riska grupā var būt arī seniori.

Ārsta individuāls vērtējums īpaši svarīgs ir cilvēkiem ar aptaukošanos, uzsūkšanās traucējumiem, zarnu, aknu vai nieru slimībām un pacientiem pēc noteiktām kuņģa un zarnu trakta operācijām. D vitamīna vielmaiņu var ietekmēt arī atsevišķas zāles.

Piederība riska grupai vēl nav diagnoze. Tā ir norāde, ka analīžu nepieciešamība un turpmākā rīcība jāpārrunā ar ģimenes ārstu vai citu ārstējošo speciālistu.

Droša pārbaude pirms uztura bagātinātāja izvēles

D vitamīna nodrošinājumu parasti vērtē ar 25-hidroksivitamīna D jeb 25(OH)D analīzi. Rezultāts jāinterpretē kopā ar laboratorijas norādītajām mērvienībām un references intervālu. Internetā atrastas robežvērtības nedrīkst mehāniski piemērot jebkuram izmeklējumam.

Pirms konsultācijas sagatavojiet lietoto zāļu un uztura bagātinātāju sarakstu. Jāuzskaita arī multivitamīni, zivju eļļa un kombinētie produkti, jo D vitamīns var būt vairākos preparātos vienlaikus.

Droša rīcības secība ir šāda:

1. Pārrunājiet ar ārstu simptomus, uzturu, slimības un deficīta riska faktorus.
2. Veiciet ārsta ieteiktās asinsanalīzes, tostarp 25(OH)D pārbaudi, ja tā ir nepieciešama.
3. Kopā ar ārstu izvērtējiet rezultātu un laboratorijas mērvienības.
4. Lietojiet tikai saskaņoto devu un nepārsniedziet noteikto lietošanas ilgumu.
5. Vienojieties, vai un kad vajadzīga atkārtota analīze.

SPKC publicētā veselības informācija un uztura ieteikumi izmantojami kā sabiedrības veselības orientieris. Izvēloties preparātu vai devu, jāpārbauda aktuālā SPKC informācija, taču tā neaizstāj individuālu ārsta konsultāciju un analīžu interpretāciju.

Kāpēc lielāka deva nav automātiski labāka

D vitamīns uzkrājas organismā. Ilgstoša pārmērīga lietošana var paaugstināt kalcija līmeni asinīs un izraisīt sliktu dūšu, izteiktas slāpes, biežu urinēšanu, vājumu, sirds ritma traucējumus vai nieru bojājumu.

Paaugstināts risks iespējams, ja vienlaikus lieto vairākus D vitamīnu saturošus produktus vai lielas devas bez uzraudzības. Piesardzība nepieciešama arī nieru slimību, kalcija vielmaiņas traucējumu un noteiktu citu diagnožu gadījumā.

Ja preparāta lietošanas laikā parādās neparasti simptomi, lietošanu nevajag patvaļīgi turpināt vai palielināt devu. Jāsazinās ar ārstu, bet akūtu vai smagu simptomu gadījumā jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība.

Avots: Editorial research