8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

1. septembrī atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Tā atgādina, ka lasīšana un rakstīšana nav tikai skolā apgūstamas pamatiemaņas: no spējas saprast līgumu, valsts paziņojumu, zāļu lietošanas norādi vai digitālu vēstījumu var būt atkarīga cilvēka drošība, veselība un iespēja aizstāvēt savas tiesības.

Sagatavoja Woodchem redakcija. Publicēts 2026. gada 8. septembrī.

Lasīšana savulaik pavēra ceļu uz publisko dzīvi

Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumā līdzās digitalizētām grāmatām atrodama vēsturiskā prese un citi kultūras mantojuma materiāli. Tie ļauj ieraudzīt vidi, kurā rakstītais vārds kļuva par arvien nozīmīgāku saikni starp cilvēku, kopienu un pārvaldi.

Laikraksts vēstīja par notikumiem, sludinājums piedāvāja darbu vai preci, bet grāmata palīdzēja apgūt reliģiskus, saimnieciskus un sabiedriskus priekšstatus. Spēja lasīt deva pieeju informācijai, kas citādi bija jāsaņem no cita cilvēka stāstījuma. Savukārt rakstīšana ļāva iesniegt lūgumu, uzturēt saraksti un fiksēt vienošanos.

Tomēr vēsturisku sabiedrību nevar vienkārši sadalīt lasītājos un nelasītājos. Cilvēks varēja pazīt burtus, bet grūti uztvert sarežģītu administratīvu tekstu. Cits varēja lasīt noteikta veida izdevumus, taču ikdienā reti rakstīja. Arī tekstu pieejamību ietekmēja izglītība, valoda, dzīvesvieta un materiālās iespējas.

Tādēļ vēsturiskā rakstpratība jāskata ne tikai kā tehniska prasme salikt kopā vārdus. Tā bija iespēja patstāvīgāk piedalīties sabiedrības dzīvē, taču šīs iespējas dažādām cilvēku grupām nebija vienādas.

Kāpēc UNESCO rakstpratībai veltījusi 8. septembri

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī. Organizācija rakstpratību aplūko kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu, nevis tikai kā individuālu mācību sasniegumu.

Šāds skatījums paplašina dienas nozīmi. Ja cilvēkam nav pieejamas saprotamas zināšanas vai viņš nespēj tās izmantot, kļūst grūtāk iegūt izglītību, saņemt pakalpojumus, piedalīties darba tirgū un pieņemt informētus lēmumus.

Rakstpratība attiecas arī uz institūciju atbildību. Nepietiek publicēt juridiski precīzu dokumentu, ja tā valoda lielai sabiedrības daļai nav uztverama. Saprotams formulējums, pārskatāma struktūra un pieejams skaidrojums palīdz informācijai sasniegt cilvēku, kuram tā nepieciešama.

Starptautiskā diena tādēļ mudina domāt gan par mācīšanos, gan par vidi, kurā teksti tiek radīti. Atbildība nav jāuzliek tikai lasītājam: skolām, valsts iestādēm, medijiem, veselības aprūpes sniedzējiem un digitālo pakalpojumu veidotājiem jāspēj sarežģīto izskaidrot skaidri.

Mūsdienu rakstpratība sākas tur, kur jāpieņem lēmums

Šodien izlasīt teikumu vēl nenozīmē to saprast vai pareizi izmantot. Mūsdienīga rakstpratība ietver spēju noteikt teksta mērķi, atrast būtisko, salīdzināt informāciju un pamanīt, kas nav pateikts.

Šī prasme kļūst īpaši svarīga situācijās, kur tekstam ir praktiskas sekas:

• līgumā jāatrod termiņi, izmaksas, izņēmumi un atteikuma nosacījumi;
• valsts paziņojumā jānošķir pienākums no ieteikuma un jāievēro norādītais datums;
• veselības informācijā jāsaprot deva, brīdinājums un avota kompetence;
• finanšu piedāvājumā jāvērtē ne tikai reklāmas solījums, bet arī kopējās saistības;
• digitālā ierakstā jāatšķir fakts, viedoklis, reklāma un mēģinājums manipulēt.

Medijpratība papildina lasītprasmi

Digitālajā vidē teksts bieži nonāk pie lasītāja bez sākotnējā konteksta. Ekrānuzņēmumam var nebūt redzams datums, īss video var izlaist svarīgu teikuma daļu, bet sociālā tīkla ieraksts var atdarināt ziņu virsrakstu.

Tāpēc medijpratība nav atsevišķa greznība. Tā ir rakstpratības turpinājums apstākļos, kuros ikviens var publicēt, pārveidot un izplatīt informāciju. Lasītājam jāprot pārbaudīt autoru, publikācijas laiku, sākotnējo avotu un pierādījumus.

Drošības ziņā īpaši nozīmīgi ir trīs jautājumi: kas šo informāciju publicējis, ko vēstījums mudina darīt un vai apgalvojumu apstiprina neatkarīgs vai atbildīgs avots. Steidzināšana, emocionāls spiediens un prasība nekavējoties ievadīt personas datus ir iemesls apstāties.

Saprašana nav tikai cilvēka pienākums

Arī labi lasošam cilvēkam var būt grūti uztvert tekstu, kas piepildīts ar profesionāliem terminiem, gariem teikumiem vai neskaidrām atsaucēm. Tādēļ sabiedrības drošību stiprina ne tikai izglītoti lasītāji, bet arī skaidri uzrakstīti dokumenti.

Vienkārša valoda nenozīmē satura noplicināšanu. Tā nozīmē galveno domu izteikt redzami, paskaidrot terminus un norādīt, kāda rīcība no cilvēka tiek gaidīta. Īpaši būtiski tas ir ārkārtas paziņojumos, veselības norādēs un pakalpojumu noteikumos.

Latvijas digitālais mantojums rāda, kā mainījusies lasīšana

Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskās grāmatas un prese ļauj salīdzināt dažādu laikmetu valodu, ziņu izkārtojumu, reklāmas paņēmienus un sabiedrībai sniegtos norādījumus.

Šos materiālus var lasīt ne tikai satura dēļ. Vērts pievērst uzmanību tam, kam teksts adresēts, kādas priekšzināšanas no lasītāja sagaidītas un cik viegli atrodama praktiski svarīga informācija. Senā sludinājumā vai paziņojumā var vērot arī pārliecināšanas valodu, kas palīdz labāk pamanīt līdzīgus paņēmienus mūsdienās.

Pētot digitālo krājumu, noder piesardzīga secība:

• vispirms noskaidrot izdevuma nosaukumu, datumu un materiāla veidu;
• nošķirt redakcijas tekstu, oficiālu paziņojumu, reklāmu un lasītāja vēstuli;
• nepārvērst vienu atrastu piemēru par secinājumu par visu sabiedrību;
• salīdzināt vairākus avotus un ņemt vērā konkrētā laikmeta valodu;
• vēsturisku apgalvojumu nepamatot ar nepārbaudītiem rakstpratības procentiem.

Šāda lasīšana trenē to pašu prasmi, kas nepieciešama šodien: saprast, kas runā, kāpēc teksts radīts un cik droši uz to paļauties. Atšķiras laikmets un informācijas nesējs, bet kritiskas lasīšanas pamatjautājumi paliek līdzīgi.

Rakstpratība pasargā tikai tad, ja to lieto

Rakstpratību nevar uzskatīt par vienreiz iegūtu spēju. Mainoties dokumentiem, tehnoloģijām un informācijas izplatīšanas veidiem, jāpapildina arī lasīšanas paradumi. Cilvēkam, kurš droši lasa grāmatu, var būt vajadzīgas citas iemaņas, lai izvērtētu mākslīgi radītu attēlu, viltotu tīmekļvietni vai automatizēti izplatītu vēstījumu.

Praktiskais princips ir vienkāršs: jo lielākas iespējamās sekas, jo rūpīgāk jāpārbauda teksts. Pirms parakstīt līgumu, lietot veselības padomu, veikt maksājumu vai nodot personas datus, jāatrod sākotnējais avots un jāpārliecinās, ka nosacījumi ir saprasti.

Starptautiskā rakstpratības diena atgādina par saikni starp vēsturisku pamatiemaņu un mūsdienu drošību. Lasīt nozīmē ne tikai atpazīt vārdus, bet arī saprast to nolūku, pārbaudīt pamatojumu un zināt, kad nepieciešams papildu skaidrojums.

Avots: UNESCO