23. augusts Latvijā: Baltijas ceļa atcere ģimenēm

Autors: Woodchem redakcija. Publicēts 2026. gada 20. augustā.

Latvijā 23. augustā piemin staļinisma un nacisma upurus un atceras Baltijas ceļu — 1989. gada nevardarbīgo akciju, kas vienoja Igauniju, Latviju un Lietuvu. Ģimenēm, kuras 2026. gadā vēlas apmeklēt piemiņas pasākumu vai muzeju, programma un darba laiks jāpārbauda konkrētās pašvaldības, iestādes vai pārvadātāja vietnē.

Svarīgākais pirms došanās:

• pašvaldību programmas un norises vietas dažādās Latvijas daļās var atšķirties;
• muzeju darba laiks 23. augustā jāpārbauda attiecīgā muzeja vietnē;
• satiksmes ierobežojumus un reisu izmaiņas pārbaudiet pie ceļa pārvaldītāja vai pārvadātāja;
• bērniem vēsturi palīdz izprast fotogrāfijas, ģimenes atmiņas un vienkāršs notikumu skaidrojums.

Kāpēc Latvijā 23. augusts ir atceres diena

Latvijas likums par svētku, atceres un atzīmējamām dienām nosaka 23. augustu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Tā ir diena, kad piemin cilvēkus, kurus skāra abu totalitāro režīmu represijas, ieslodzīšana, deportācijas, vajāšana un nogalināšana.

Datums saistīts ar 1939. gada 23. augustā noslēgto Molotova–Ribentropa paktu starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību. Tā slepenie protokoli sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās un radīja priekšnoteikumus Baltijas valstu okupācijai.

Latvijas pieredzē tam sekoja padomju okupācija, nacistiskās Vācijas okupācija un atkārtota padomju okupācija. Tādēļ piemiņas dienas centrā ir cilvēku likteņi un izpratne par to, kā totalitāru valstu vienošanās var atņemt citām valstīm brīvību un iedzīvotājiem — drošību un tiesības.

Divi 23. augusta datumi Baltijas vēsturē

Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc pakta parakstīšanas. Izvēlētais datums ļāva skaidri parādīt saikni starp 1939. gada vienošanos, Baltijas valstu brīvības zaudēšanu un prasību atjaunot vēsturisko taisnīgumu.

Plašāku vēsturisko kontekstu par Baltijas ceļa organizēšanu, maršrutu un ģimenes atmiņu saglabāšanu var izmantot kā papildmateriālu sarunai.

Kā Baltijas ceļu izskaidrot dažāda vecuma bērniem

Jaunākiem bērniem pietiek ar vienkāršu domu: trīs kaimiņvalstu cilvēki sadevās rokās, lai mierīgi parādītu, ka vēlas brīvību. Nav nepieciešams uzreiz detalizēti stāstīt par visām represiju formām; svarīgāk ir paskaidrot, kāpēc cilvēki izvēlējās būt kopā.

Skolas vecuma bērniem var izstāstīt notikumu secību: divas lielvaras slepeni vienojās par ietekmes sadalīšanu, Baltijas valstis zaudēja neatkarību, bet pēc daudziem gadiem sabiedrība arvien skaļāk pieprasīja brīvību. Baltijas ceļš parādīja nevardarbīgas pretošanās spēku — cilvēki neizmantoja ieročus, bet publiski un vienoti pauda savu gribu.

Sarunai ģimenē var izmantot:

• arhīvu fotogrāfijas ar cilvēku ķēdi un Latvijas ceļiem;
• karti, kurā izsekot maršrutam cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai;
• radinieku atmiņas par dalību Baltijas ceļā vai tā laika noskaņu;
• jautājumu bērnam, ko viņam nozīmē brīvība un miermīlīga rīcība.

Ja ģimenē saglabājušās personiskas atmiņas, tās vērts pierakstīt. Vienlaikus bērnam jāpasaka, ka cilvēku pieredzes varēja atšķirties un ka par sāpīgiem notikumiem jārunā cieņpilni.

Kur pārbaudīt 2026. gada pasākumus un satiksmes izmaiņas

Vienota programma visai Latvijai nav pieņemama kā pašsaprotams fakts. Aktuālos piemiņas brīžu, izstāžu, koncertu vai izglītojošo nodarbību laikus meklējiet savas pašvaldības oficiālajā vietnē un izvēlētā muzeja pasākumu kalendārā.

Pirms izbraukšanas vēlreiz pārbaudiet norises adresi, sākuma laiku, pieejamību ģimenēm un muzeja darba laiku. Ja pasākums paredzēts pilsētas centrā vai pie pieminekļa, apskatiet arī pašvaldības, ceļu pārvaldītāja un sabiedriskā transporta uzņēmuma paziņojumus par iespējamām satiksmes izmaiņām.

Piemiņas pasākumā bērniem iepriekš var paskaidrot, ka iespējams klusuma brīdis, ziedu nolikšana vai uzrunas. Klusa sarunāšanās, cieņpilna izturēšanās un organizatoru norādījumu ievērošana palīdz saglabāt dienai atbilstošu noskaņu.

Avots: Latvijas Vēstnesis